Latvijas neparastās formas jubilejas un kolekcijas monētas
Daudzstūru formas latu un eiro monētas.
Pierasta monētas forma ir pareizais aplis, bet monētas var būt arī citas formas - ovāla, kvadrātveida vai daudzšķautņaina. Kaut arī mūsu Latvijas apgrozībās monētām ir pierasta apaļas forma, dažām Latvijas jubilejas latu monētam un arī otrajai Latvijas kolekcijas eiro monētai - veltītai Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai", kā arī gaidāmajai Rīgas pils 500 gadu jubilejai veltītai monēta - forma nav tipiska.
Zemāk mēs aplukosim šo monētu dizainus un vidējas cenas.
Zemāk mēs aplukosim šo monētu dizainus un vidējas cenas.
1 Lats "Ciparu monēta", 2006. gads
Vienmēr ir interesanti aplukot neparastas formas monētas. Latvijā šādā veida monēta pirmoreiz tika kalta 2006. gada un tai bija septiņstūra forma - jubilejas sudraba 1 Lats "Ciparu monēta".
"Ciparu monēta" ir atnācēja no nepazīstamības un tāluma. Septiņstūru monētas dīvainā forma un rakstu zīmes metāla virsmā mudina meklēt kādu senu vēsti.
Jau kopš senseniem laikiem septītnieks tiek uzskatīts par noslēpumainu, pat pārdabisku, vienlaikus arī svētu skaitli, par pilnības un pabeigtības zīmi. Tas apvieno debesu skaitļa trīs simboliku ar zemes četri. Arī Bībelē skaitlis septiņi atrodams atkārtoti, gan ar pozitīvu, gan negatīvu nozīmi, taču vienmēr tas izsaka veselumu: grāmata ar septiņiem zīmogiem, septiņi dievišķo dusmu biķeri. Populāri joprojām ir septiņi pasaules brīnumi. Latviešu valodā vārdam cipars ir arī citas nozīmes - pigori, pekstiņi, stiķi, triki un joki. Tāpēc līdzās cēlumam allaž eksistējis arī pasakainais, un septītnieks asociējas gan ar septiņiem rūķīšiem, gan septiņiem kazlēniem un niknsirdīgo vilku... Monētas aversā septiņas skaldnes strikti ierāmē kāda nebeidzama zīmju klaida robežas, tā ļaujot starp austrumniecisku savijumu režģa rakstiem iezīmēties skaitlim 2007, bet ripas centrā - spožai nulles zīmei. Atgādinājumam par arābu cipariem - aizguvumu no indiešu simboliem -, kurus visi šodien izmantojam skaitļu pierakstiem. Savukārt reversa centrā - kaujas ierindniekam līdzīgs spodrs romiešu vieninieks. Par romiešu cipariem mēdz teikt, ka tiem piemīt īpašs nozīmīguma oreols. Tāpēc ikdienišķo arābu ciparu vietā romiešu ciparus lieto ar monarhu vārdiem un dižu gadskārtu norādē. "Ciparu monēta" atgādina: skaitļi ir cilvēku radītas zīmes, kurām piemīt dižs spēks. Monētas dizaina autors Ilmārs Blumbergs saka: "Mūsdienu pasaulē informācijas apritei ir primāra nozīme. Veidojot, glabājot, pārraidot informāciju digitālā veidā, tiek izmantoti cipari. Tikai divi cipari - 0 un 1. Kas izteikts ciparu kodā, kļūst pieejams mums visiem. Divi cipari vienojuši pasauli." Sabiedrības aptaujā Ciparu monēta atzīta par "Latvijas gada monētu 2006" un 2007. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие sudraba "Ciparu monēta" saņēma balvu "Veiksmīgs mākslinieciskais risinājums". Monētas cena:
Ši monēta nav īpāšā tikai ar tas formu. "Ciparu monēta" tika kalta ierobežota un ļoti maza tirāžā - tikai 2 007 monētas, ar numuretiem sertifikātiem, kas netika darīts ne ar vienu Latvijas jubilejas monētu. Monēta arī tika kalta ne no parasta 925 proves sudraba, bet 999 proves. Svars 27 g.
|
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 27 g, diametrs (garākā diagonāle): 38.61 mm Metāls: 999º sudrabs, kvalitāte: proof Kalta 2006. g. Münze Österreich (Austrija), tirāža - 2 007 eks. ar numurētiem sertifikātiem. Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums) Monētas priekšpuse (averss) Septiņstūra vidū - arābu cipars 0, no tā augšpusē pa kreisi gadskaitlis 2007, pa labi - uzraksts 1 LATS. Fonā - līkloču līniju veidots austrumniecisks raksts. Monētas aizmugure (reverss)
Septiņstūra vidū - romiešu cipars I, tam abās pusēs izkārtots gadskaitlis MMVII, fonā - taisnu līniju veidots ornaments, kurā jaušamas romiešu ciparu aprises. Monētas josta (gurts) Gluda. |
1 Lats "Ūdens monēta", 2009. gads
Otra īpāšas formas monēta bija četrstūru formas "Ūdens monēta". 2010. gadā Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark konkursā Монетное созвездие sudraba "Ūdens monēta" saņēma balvu: "Unikāls idejas risinājums".
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 26.00 g, laukuma izmērs: 32.00 x 32.00 mm, forma: kvadrāts Metāls: 925º sudrabs, kvalitāte: proof Kalta 2009. g. Rahapaja Oy (Somija) Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains), Jānis Strupulis (plastiskais veidojums) Monētas priekšpuse (averss) Centrā - ūdens lāses ceļš, kura sākumu iezīmē uzraksts H2O, fonā lejasdaļā - ūdens pilieni. Monētas kreisās augšējās malas lejasdaļā - uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, labās augšējās malas lejasdaļā - gadskaitlis romiešu cipariem MMIX (2009). Monētas aizmugure (reverss)
Centrā - ūdens kristāla atveids, monētas labās apakšmalas lejasdaļā - uzraksts 1 LATS. Monētas josta Gluda. |
Ūdens (H2O) ir visu mums zināmo dzīvības formu pamatviela. Tas ir dzīvības šūpulis, viens no galvenajiem dzīvības rašanās nosacījumiem. Ūdens klāj ¾ no Zemes virsmas, un mūsdienu cilvēce izmanto aptuveni 4 000 km³ ūdens gadā - 44% no apritē esošā ūdens daudzuma. Vidēji katra planētas iedzīvotāja vajadzībām dienā tiek tērēts aptuveni 900 litru ūdens. Vienlaikus lielākā daļa cilvēces pastāvīgi cieš saldūdens trūkumu. Kvalitatīvs ūdens ir arvien lielāka vērtība.
Ūdenim cilvēces attīstībā vienmēr bijusi izšķirošā nozīme. Visas klasiskās civilizācijas - Divupes kultūra, senā Ēģipte, Indas upes Mohendžodaro civilizācija, Huanhe un Janczi upju kultūra senajā Ķīnā - attīstījušās tieši pie ūdens artērijām - upēm, kas deva veldzi zemei un cilvēkiem. Ar Vidusjūru saistās senās Grieķijas un Romas attīstība, kas ir pamats mūsdienu Rietumu civilizācijai. Apgūstot pasaules ūdensceļus, panākumus guva vikingi, uzplauka Hanzas savienība un Kolumbs atklāja Ameriku. Ūdens ķīmiskās, fiziskās un tehnoloģiskās īpašības un ekonomiskā un ekoloģiskā nozīme ļauj teikt, ka cilvēces vēsturi nemitīgi ieskāvuši ūdens viļņi. Sengrieķu filozofs, ārsts un dzejnieks Empedokls (487.-424. g.pr.Kr.) poēmā "Par dabu" ūdeni parāda kā vienu no četriem klasiskajiem visuma pamatelementiem līdzās zemei, gaisam un ugunij, savukārt tradicionālā ķīniešu filozofija - kā vienu no pieciem pamatelementiem blakus zemei, ugunij, kokam un metālam. Ūdens ir šķīstīšanas līdzeklis un attīrīšanās simbols visās lielajās pasaules reliģijās un mitoloģijā. Tas ir galvenais kristietības sakraments, kurā cilvēks, peldināts ūdenī jeb kristīts, tiek savienots ar baznīcu. Mazgāšanās rituāli ir ne vien ticības piederības apliecinājums, bet arī grēku nomazgāšanas zīme. Kristiešiem nozīmīga ir Jordānas upe, kuras ūdeņos Jānis Kristītājs kristījis Jēzu. Savukārt musulmaņiem svēts ir Zamzama avots Mekā, bet hinduistiem - Gangas upe. Latviešu likteņupe ir Daugava. Varenajai stihijai, kas var būt gan postoša, gan dzīvību veicinoša, veltīti iespaidīgi mākslas darbi gan mūzikā (piemēram, Georga Frīdriha Hendeļa "Mūzika uz ūdens"), gan glezniecībā, kur ūdens burvība lieliski atklājas holandiešu marīnistu, Ivana Aivazovska, Viljama Tērnera, Eduarda Kalniņa darbos. Ūdens vienmēr bijis veselības un prieka avots. Romiešu termas, somu pirtis, akvaparki, delfināriji un okeanāriji, ūdens sporta veidi... Saule, gaiss un ūdens ir veselīga dzīvesveida pamats, kas sniedz tuvību ar dabu un vieš harmoniju stresa pilnajā civilizācijas skrējienā. |
Ūdens īpašo nozīmi sumināja Pasaules ūdens forums 2009. gada martā Stambulā. Latvijas Banka ūdenim velta īpašu monētu ar mākslinieka Ilmāra Blumberga veidotu dizainu.
Monētas aversā attēloti lidojoši ūdens pilieni, reversā - ledus kristāls, kura forma saskaņā ar japāņu zinātnieka Masuro Emoto pētījumiem atkarīga gan no ūdens tīrības, gan arī no mūzikas skaņu un vārdu iedarbības.
Jo tīrāka, harmoniskāka mūzika, jo skaistāka ir kristāla forma. Savukārt monētas neparastajā veidolā - kvadrātā, kas kontrastē ar ūdens netveramo plastiskumu, - iekodēta cilvēka visu organizējošā un eksaktu kārtību meklējošā prāta un dabas varenās stihijas sadarbības ideja. Cilvēks un ūdens patiesi var būt dievišķā harmonijā.
Jo tīrāka, harmoniskāka mūzika, jo skaistāka ir kristāla forma. Savukārt monētas neparastajā veidolā - kvadrātā, kas kontrastē ar ūdens netveramo plastiskumu, - iekodēta cilvēka visu organizējošā un eksaktu kārtību meklējošā prāta un dabas varenās stihijas sadarbības ideja. Cilvēks un ūdens patiesi var būt dievišķā harmonijā.
Monētas cena:
"Ūdens monētas" tirāža ir jau 7000 monētas. Monēta kalta no 925 proves sudraba. Svars 26 g. Numismātikas saloni ir gatavi to uzreiz pirkt par 60 eiro (viņi vienmēr uzpērk par zemāko cenu). Savukārt ja balstīties no sludinājumiem internētā, kolekcionāri to gatavi pirkt pat 85 - 100 eiro.
Internētā monētu pārdošānai var atrast par 160 - 200 eiro.
Internētā monētu pārdošānai var atrast par 160 - 200 eiro.
1 Lats "Miglā asaro logs", 2011. gads
Vel viena Latvijas jubilejas četrstūru formas monēta.
Nav pārspīlēts apgalvojums, ka latvieši ir dzejnieku tauta. Senākos laikos nelabvēļi par to ironizējuši: arājs tīrumā izdzied savas bēdas, nevis vīsta dūres. Varbūt tāpēc latviešu un dainu skaits ir aptuveni vienāds. Arī izcilu profesionālu dzejnieku latviešiem ir daudz. Tomēr maz ir tautas patiesi mīlētu, nevis tikai cienītu un godātu.
Neparasti, ka tautas mīlēto dzejnieku saraksta augšgalā ir nevis nekomplicētas, viegli uztveramas dzejas autors, bet lielais latviešu modernists un urbānists Aleksandrs Čaks (1901–1950). A. Čaka literārais devums ir daudzveidīgs, plašs un mākslinieciski spožs. Dažādos laikos dzejnieks konservatīvu un dogmatisku kritiķu paļāts gan par huligānismu, proti, sabiedrības pabērnu attēlošanu un neglītā estetizēšanu, gan par neskaidru un samākslotu tēlainību. Tomēr A. Čaka dzeja iekaroja lasītāju sirds un ārkārtīgi spēcīgi ietekmēja laikabiedrus un arī nākamo paaudžu latviešu dzejniekus dzimtenē un trimdā – gan rīdzinieku Ojāru Vācieti, gan ņujorkieti Linardu Taunu. A. Čaka izteiksmē neierasti svaigā, ritmiski daudzveidīgā un profesionāli izkoptā dzeja vienmēr ir psiholoģiski patiesa un latviešu poēzijai neraksturīgi bagāta ar dažādiem personāžiem – latviešu strēlniekiem, Rīgas pašpuikām un arī teiksmainiem tēliem. Tāpat dzejnieks mīlējis un apdziedājis dabu – romantiskos bruģakmeņus un arī ne pārāk pievilcīgos prusakus. Daudzi A. Čaka dzejoļi ir ļoti muzikāli, un šķiet, ka melodija jau dzejas rindās ierakstīta, turklāt dzejnieks darbiem nosaukumā rakstījis vārdu "romance" vai "dziesma". Tomēr komponisti ilgi nespēja atrast atslēgu dzejnieka tēliem pārbagātajai un ritmiski daudzveidīgajai dzejai. A. Čaka dzīves laikā daži dzejoļi ieguva anonīmu autoru melodijas, un pati populārākā ir dziesma "Atzīšanās", kas sākas ar dzejas rindu "Miglā asaro logs. Ko tur liegties, nav vērts ...". Tāpat kā vairākums dziesmu pasaulē, tā vēsta par mīlestību. Daži A. Čaka laikabiedri atcerējās, ka dzejnieks pret dziesmas "Atzīšanās" popularitāti izturējies atturīgi – nedz pārlieku līksmojis, nedz arī sūkstījies, bet dzejolis folklorizējās. Kad latvieši sanāk kopā izdziedāt priekus un bēdas, vienmēr skan arī dziesma "Atzīšanās", apburot ar svaigiem, nesamākslotiem tēliem un smeldzīgu lirismu, kurā nav seklas sentimentalitātes. Dziesmas tēli devuši ierosmi arī mākslinieka Ilmāra Blumberga veidotajam monētas vizuālajam risinājumam. Monētas cena:
"Miglā asaro logs" tirāža ir 7000 monētas. Monēta kalta no 925 proves sudraba. Svars 26 g. Ši ir vienīga īpāšas formas monēta, kura joprojam ir pieejam Latvijas Bankas kasēs. Tas cena ir 41.07 eiro (vai 37.96 eiro ja pirkt minimāli jebkuras 10 Latvijas jubilejas monētas).
Numismātikas saloni ir gatavi to uzreiz pirkt par 32 eiro (viņi vienmēr uzpērk par zemāko cenu). |
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 26.00 g, forma: kvadrāts, laukuma izmērs: 32 x 32 mm Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof Kalta 2011. g. Rahapaja Oy (Somija) Mākslinieki: Ilmārs Blumbergs (grafiskais dizains), Ligita Franckeviča (plastiskais veidojums) Monētas priekšpuse (averss) Loga motīvs. Labajā pusē uz rāmja uzraksts MIGLĀ ASARO, kreisajā pusē uz augšējās rūts slīpi uz augšu vietots uzraksts LATVIJAS, uz apakšējās – REPUBLIKA, labajā pusē uz augšējās rūts – uzraksts 1 LATS. Uz rūtīm attēloti lūpu nospiedumi un lapas. Monētas aizmugure (reverss)
Akmens bruģis, augšējā stūrī kreisajā pusē slīpi uz augšu vietots uzraksts ALEKSANDRS, labajā pusē – ČAKS. Apakšējā stūrī kreisajā pusē pulēts lapas attēls ar matētu lūpu nospiedumu uz tā, labajā pusē – slīpi uz augšu vietoti gadskaitļi 1901–1950. Monētas josta Gluda. |
1 Lats "Rīgas Tehniskā universitāte", 2012. gads
Vel viena patiešam unikāla Latvijas jubilejas monēta. Tas forma ir no diviem atsevišķiem trijstūriem salikts kvadrāts.
Nominālvērtība: 1 lats
Svars: 26.00 g, forma: no diviem atsevišķiem trijstūriem salikts kvadrāts, laukuma izmērs: 32.00 x 32.00 mm Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof, ar apzeltītām detaļām un latento attēlu Kalta 2012. g. Rahapaja Oy (Somija) Mākslinieks: Kristaps Ģelzis Monētas priekšpuse (averss) Augšējais trijstūris veidots kā transportiera attēls, centrā puslokā uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA. Apakšējā trijstūra garākā mala veidota kā lineāla skala, zem tās – taisnstūrī ietverts uzraksts "1 Lats". Monētas aizmugure (reverss)
Augšējā trijstūrī uzraksts RĪGAS TEHNISKĀ UNIVERSITĀTE ar reljefu pusloku veidotu Rīgas panorāmas attēlu fonā. Apakšējā trijstūrī – Rīgas Tehniskās universitātes logo (ģerboņa) elements – apzeltīts cirkuļa un trijstūra lineāla attēls, fonā – reljefu taisnu līniju veidots Rīgas panorāmas atspulgs, kas redzams noteiktā skata leņķī. Apakšējā stūrī dažādos skata leņķos redzami gadskaitļi 1862 un 2012. Monētas josta Gluda. |
2012. gada 14. oktobrī aprit 150 gadu, kopš nodibināta Rīgas Politehniskā augstskola (pašlaik – Rīgas Tehniskā universitāte; RTU) – pirmā augstākās izglītības mācību iestāde tagadējās Latvijas teritorijā un pirmā tehniskā universitāte Baltijā. Augstskola veidota pēc tā laika Eiropas modernāko – Cīrihes, Hannoveres un Karlsrūes – tehnisko augstskolu parauga. Tajā mācījās tikai vīrieši no visas Krievijas impērijas, tā bija privātā augstskola ar vācu mācību valodu, un to uzturēja Baltijas muižniecība.
1896. gadā augstskola pārveidota par oficiālu Krievijas impērijas augstskolu – Rīgas Politehnisko institūtu (RPI). Ņemot vērā Eiropas augstskolu paraugu, institūts saglabāja autonomiju, bet mācības notika krievu valodā. 1. pasaules kara laikā institūtu evakuēja uz Maskavu, un tur tas darbojās līdz 1918. gadam. Nostiprinoties neatkarīgajai Latvijas valstij, 1919. gada 28. septembrī uz RPI bāzes tika nodibināta un oficiāli atklāta Latvijas Augstskola, kur mācības notika latviešu valodā. 1923. gadā tā ieguva Latvijas Universitātes (LU) nosaukumu. Vienota tipa augstskolā varēja apgūt tehniskās, dabas un humanitārās zinātnes. LU iekļāvās visas RPI fakultātes, izņemot Tirdzniecības fakultāti. Turpmāk augstāko tehnisko izglītību Latvijā varēja iegūt LU un padomju varas laikā – Latvijas Valsts universitātē (LVU). 1958. gadā tika atjaunots RPI, kur mācījās gandrīz 3 000 studentu. 20. gs. 70. gados institūts kļuva par lielāko augstskolu Baltijā. Pašreizējo nosaukumu RTU ieguva 1990. gada 19. martā. RTU darbības 150 gados tajā izglītību ieguvuši un strādājuši daudzi pazīstami zinātnieki. Slavenākie RTU mācībspēki bija ķīmiķis Vilhelms Ostvalds (vienīgais Baltijas izcelsmes Nobela prēmijas laureāts) un RPI rektors ķīmiķis Pauls Valdens (par vairākiem atklājumiem ķīmijā izvirzīts Nobela prēmijai septiņas reizes). 2011. gadā RTU studēja gandrīz 15 tūkst. studentu, turklāt 51.6% studiju vietu bija finansētas no valsts budžeta. RTU studēja 569 doktoranti, t.sk. 59 aizstāvēja promocijas darbus, pamatstudijas absolvēja 2.3 tūkst. studentu, savukārt augstākā līmeņa studijas – 1.0 tūkst. studentu. 2011. gadā RTU strādāja kopumā 412 pētnieku un 531 akadēmiskais darbinieks. Katru gadu RTU zinātnieki izstrādā vairāk nekā 300 projektu, piedalās vairāk nekā 1 000 starptautiskajās zinātniskajās konferencēs un publicē aptuveni 1 000 zinātnisku rakstu. RTU turpinās studiju procesa reorganizācija, nodrošinot ES prasībām atbilstošu akadēmisko un augstāko profesionālo izglītību Latvijas tautsaimniecībai svarīgajās nozarēs. RTU attīstība balstīta uz trešās paaudzes universitātes koncepciju, jo kontekstā ar ārējās vides dinamiskajām pārmaiņām mainās augstākās izglītības iestāžu loma un misija sabiedrībā. |
Īstenojot dažādo partneru interešu un lomu integrēšanas modeli, pētniecība, t.sk. fundamentālā pētniecība, nezaudē savu nozīmīgumu un joprojām ir viena no galvenajām RTU aktivitātēm. Kvalitatīvu starptautiski konkurētspējīgu studiju programmu īstenošana ir otrs RTU pīlārs, bet trešais pīlārs ir zināšanu pārneses nodrošināšana. Jaunrade un radošums ir tikpat svarīgs attīstības virzītājspēks un instruments kā racionālās pētniecības metodes. Papildus tradicionālajām pētniecības un izglītošanas funkcijām par svarīgu RTU funkciju kļūst uzņēmējdarbības veicināšana un atbalstīšana. RTU darbībā vitāla loma ir saitēm ar industriju, privāto pētniecības un attīstības sektoru, finanšu institūcijām, profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, kā arī ar citām universitātēm Latvijā un pasaulē.
Mākslinieks Kristaps Ģelzis, atzīstot naudu par zinātkāres un radošuma visietekmīgāko palīginstrumentu, iecerējis RTU veltīto jubilejas monētu kā mazu, bet praktiski lietojamu instrumentu, kas ļauj noteikt izmēru, virzienu un izcelsmes vietu. Šīs monētas tapšanā īpaša nozīme ir mūsdienu tehnoloģijām, un arī šī nianse vieno monētu un RTU.
Mākslinieks Kristaps Ģelzis, atzīstot naudu par zinātkāres un radošuma visietekmīgāko palīginstrumentu, iecerējis RTU veltīto jubilejas monētu kā mazu, bet praktiski lietojamu instrumentu, kas ļauj noteikt izmēru, virzienu un izcelsmes vietu. Šīs monētas tapšanā īpaša nozīme ir mūsdienu tehnoloģijām, un arī šī nianse vieno monētu un RTU.
Monētas cenas:
Vel viena no Latvijas dargākam monētam. "Miglā asaro logs" tirāža ir tikai 3000 monētas. Monēta kalta no 925 proves sudraba. Svars 26 g. Numismātikas saloni ir gatavi to uzreiz pirkt par 160 - 170 eiro (viņi vienmēr uzpērk par zemāko cenu). Savukārt ja balstīties no sludinājumiem internētā, kolekcionāri to gatavi pirkt pat 180 - 200 eiro.
Internētā un numismātikas salonos monēta pārdošanā ir par 240 - 250 eiro.
Internētā un numismātikas salonos monēta pārdošanā ir par 240 - 250 eiro.
Latvijas kolekcijas eiro monēta veltīta Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltajai grāmatai"
Jānis Jaunsudrabiņš (1877–1962) ir latviešu literatūras baltais tēvs – rakstnieks, dzejnieks, dramaturgs un arī gleznotājs. Baltas domas, gaišuma caurausti darbi, paša mūžs – dzidrskanīgs un gaišs kā baltie bērzi aiz Latvijas zilā ezera. Nācis no Neretas strādīgiem kalpiem, no "Krodziņiem" un "Riekstiņiem" (vēlāk "Baltajā grāmatā" aprakstītajām Mūsmājām), Jānis Jaunsudrabiņš labi zināja lauku cilvēka dzīves svaru, svarīgumu un ciešo saikni ar Latvijas dabas ritumu. Kā daudziem latviešiem, arī viņam nācās dzīvot 20. gs. dramatisma līkločos lauzītu dzīvi. 1. pasaules karš aizveda bēgļu gaitās uz Ziemeļkaukāzu, tad nāca arī labāki – Latvijas brīvvalsts – gadi un rietumu kultūras iepazīšana. 2. pasaules kara trimdinieka ceļi veda uz Vāciju, kur rastas mājas Kērbekas "Mēnesnīcā" un gūts mūža miers, bet 1997. gadā Jānis Jaunsudrabiņš pārapbedīts dzimtās Neretas pusē.
Viņš skolojās Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skolā, papildināja zināšanas un prasmes Minhenē un Berlīnē, un viņa personība spilgti atklājās gleznās un zīmējumos, kas, tāpat kā viss viņa rakstītais, pildīti ar neparastu sirsnību un labestības gaismu un arī pieder klasikas krājumiem. Īpaši ar stāstiem, romāniem un dzeju Jānis Jaunsudrabiņš kāpa augstajā atzinības kalnā. "Aija", "Jaunsaimnieks un velns", "Vēja ziedi", "Kaukāza vēstules", "Augšzemnieki", "Uršulīte", "Ar makšķeri", "Zaļā grāmata" – tikai dažas pērles garajā viņa radīto vērtību virtenē. Viņš pārtulkojis arī daudzus pasaules literatūras klasikas darbus. Meistara veikums jau 1927. gadā novērtēts ar Triju Zvaigžņu ordeni. Jānim Jaunsudrabiņam uzturoties rūpnieka un mecenāta Augusta Dombrovska balstītajā Mīlgrāvja Burtnieku namā, likti pamati vienam no izcilākajiem latviešu literatūras meistardarbiem – "Baltajai grāmatai", kuras pirmā daļa izdevuma veidā pie lasītāja nonāca 1914. gadā, bet otrā – 1921. gadā. Tas ir rakstnieka bērnības atmiņu stāstu apkopojums mazā Janča skatījumā un vienlaikus latviešu lauku dzīves pārskats 19. gs. nogales gaisotnē un četru gadalaiku ritējumā, papildināts ar autora sirdssiltajiem zīmējumiem. Lai arī viss reālistiski un sadzīviski atainots, "pēcgaršā" "Baltās grāmatas" tēlojuma audums pārtop romantiskā dreļļu rakstā kā latviskajos linu dvieļos un galdautos. Tā ir izcila dvēseliskuma un dainu humānisma skola. "Baltās grāmatas" augošo virsvērtību lasītājs apjauš pamazām, mūžam ritot, un dažkārt ar sentimenta asarām acīs. Var šo darbu skatīt kā saistošu etnogrāfisku kultūrliecību, bet, ielūkojoties dziļāk, rodam vēsti par latviešu garu, raksturu, mentalitāti un mūžsenajām saknēm Dievā, dabā un darbā. Tālab "Baltā grāmata" kļūst arvien svarīgāka mūsdienu globalizētajā un urbanizētajā vidē. "Baltā grāmata" ir vienlaikus gan pamats, gan enkurs, gan bāka, kas var līdzēt turēties lielajās pasaules bangās. Tā ir kā galda grāmata, kas liekama tuvu līdzās Bībelei. No "Baltās grāmatas" šķietami laucinieciskās Janča mācības izaug mūsdienās vitāli svarīgais un patriotiskais Jāņa Jaunsudrabiņa aicinājums "Piemini Latviju!". Ar šādu sirdsdarba motivāciju Latvijas Banka emitē eiro kolekcijas monētu Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas" 100 gadu jubilejas atcerei. |
Tehniskie dati
Nominālvērtība: 5 Eiro Svars: 25.80 g, forma: daudzstūris Metāls: 925° sudrabs Kvalitāte: proof Maksimālā tirāža: 5 000 Kalta: 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Niderlande) Monētas aizmugure (reverss) Grāmatas vāka atveids, tā centrā – nosaukums "Baltā grāmata" gotiskajā rakstā un gadskaitlis 1914, kvadrātveida fonā Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas" ilustrācijas atveids – saules apspīdēts zēns; monētas lejasdaļā – Jāņa Jaunsudrabiņa paraksta faksimils. Monētas priekšpuse (averss)
Mākoņiem rotāta grāmatas vāka atveids, tā labajā malā no augšas uz leju uzraksts LATVIJAS REPUBLIKA, augšpusē no kreisā stūra slīpi uz leju gadskaitlis 2014; kvadrātveida fonā Jāņa Jaunsudrabiņa "Baltās grāmatas" ilustrācijas – bērzu ieskautas lauku mājas – atveids, monētas lejasdaļā pa labi – uzraksts "5 euro". |
Monētu cena:
Nēmot verā kā monētas sākumcena Latvijas Banka bija diezgan augsta (51.65 EUR) un neskatoties uz to kā šī monēta līdzīgi "Ainažu jūrskolai" tika izpirkta pirmaja dienā, tas šobrīdeja cena oteizejā tirgū nepieauga ļoti būtiski. Pirmājā mēnēsi pēc monētas izlaišanas tā maksāja slūdinajumos 75 EUR, bet šõbrīd, ss.lv diezgan bieži "Baltā grāmata" tika piedāvāta par 65 EUR. Salīdzinājumam, numismātikas salonos šī monēta šobrīd maksa no 80 līdz 100 EUR. Protāms ar laiku šis monētas vertība tikai pieaugs, kaut tikai vienu iemeslu dēļ - tā vairs nav pieejama Latvijas Bankas kasēs.
Rīgas pils 500 gadu jubilejai veltīta monēta.
Avoti: bank.lv, ss.lv, ebay.com, ebay.de, latviancoins.lv, rns.lv, latc.lv
Reklāma lai atbalstītu mūsu mājās lappu