Grieķijas 2 eiro monēta, 2002. gads
Grieķijas apgrozības 2 eiro monēta - Zevs vērša izskatā nolaupa Eiropu
Monētas aizmugure (reverss)
Uz šīs monētas attēlota aina no Spartas mozaīkas (III gs.), kur redzams, kā Zevs vērša izskatā nolaupa Eiropu. Eiropa ir tēls grieķu mitoloģijā, no kura Eiropa ieguva savu nosaukumu.
Uz šīs monētas attēlota aina no Spartas mozaīkas (III gs.), kur redzams, kā Zevs vērša izskatā nolaupa Eiropu. Eiropa ir tēls grieķu mitoloģijā, no kura Eiropa ieguva savu nosaukumu.
Terakota statuete no Atēnām
ap. 460–480 p,m.e.
Saskaņā ar vienu no sengrieķu mītiem, Eiropa — feniķiešu valdnieka Agenora meita un Tēbu valdnieka Kadmisa māsa - kādu rītu netālu no jūras savā nodabā lasījusi puķes. To nejauši ievērojis Zevs un iemīlējies Eiropā. Viņš pieņēmis balta vērša izskatu, pierunājis Eiropu uzkāpt vērsim mugurā, un kālīdz Eiropa tā izdarījusi, viņš ar jauno meiteni aizjoņojis pāri jūrai uz Krētas salu.
Leģendai par Eiropas nolaupīšanu ir arī simboliska nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu civilizācijas tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.
Monētas priekšpuse (averss)
Attēlota Eiropas Savienība pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā vai (kopš 2007. gada 1. janvāra) Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis 2 un uzraksts EURO.
Šāda veida monēta tika kalta pirmo reizi 2002. gadā un atkartoti - 2008., 2009., 2010. un 2012. gadā.
Josta (Gurts): ΕΛΛΗΝΙΚΗ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑ *
Sakarā ar īpatnēju "iegravēšānas"procesu, monētu joslā rodas divi "spoguļu" varianti:
Leģendai par Eiropas nolaupīšanu ir arī simboliska nozīme. Eiropas nolaupīšana atspoguļo vēsturisko saikni starp Eiropu un Āziju. Feniķija leģendā aprakstīto notikumu laikā atradās stiprā Ēģiptes politiskā un saimnieciskā ietekmē. Nolaupot Eiropu, Zevs paņēma no vecākas Austrumu civilizācijas tās mantojumu un pārnesa uz Egeju, kur tā nākamo gadsimtu laikā tika attīstīta un izplatīta arvien tālāk citur Eiropā.
Monētas priekšpuse (averss)
Attēlota Eiropas Savienība pirms paplašināšanās 2004. gada 1. maijā vai (kopš 2007. gada 1. janvāra) Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis 2 un uzraksts EURO.
Šāda veida monēta tika kalta pirmo reizi 2002. gadā un atkartoti - 2008., 2009., 2010. un 2012. gadā.
Josta (Gurts): ΕΛΛΗΝΙΚΗ ΔΗΜΟΚΡΑΤΙΑ *
Sakarā ar īpatnēju "iegravēšānas"procesu, monētu joslā rodas divi "spoguļu" varianti:
Variants A
|
Variants B
|
Krause - Mishler: #215
Diametrs: 25.75 mm; biezums: 2.20 mm; svars: 8.50 g
Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta
Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums (Cu, Ni), iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa, vara un cinka sakausējums, niķelis, niķeļa, vara un cinka sakausējums (Ni, Cu, Zn; Ni; Ni, Cu, Zn).
Diametrs: 25.75 mm; biezums: 2.20 mm; svars: 8.50 g
Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta
Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums (Cu, Ni), iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa, vara un cinka sakausējums, niķelis, niķeļa, vara un cinka sakausējums (Ni, Cu, Zn; Ni; Ni, Cu, Zn).
|
Grieķija apgrozības 2 eiro monētu tirāžas (UNC):
2013 - nav datu 2012 - netika kaltas 2011 - 8 000 000 monētas 2010 - 1 000 000 monētas 2009 - 975 000 monētas 2008 - 1 000 000 monētas 2007 - netika kaltas 2006 - 950 000 monētas 2005 - 950 000 monētas 2004 - netika kaltas 2003 - 450 700 monētas 2002 - 145 340 055 monētas (75 340 055 monētas no Grieķijas Kaltuves un 70 000 000 no Spānijas Kaltuves, atzimētas kā 2002 "S"(lasiet paskaidrojumu zemāk)) |
|
Monētu kaltuves zīmes uz Grieķijas eiro monētam:
1999. gadā 1. Janvārī vienpadsmit Eiropas Savienības dalibvalstis pinēma lēmumu par eiro ieviešanu, un saka kalt nepiciešāmas monētas un drukāt banknotes, lai laika nomainīt savu nacionālo valūtu uz eiro 2002. gadā 1. Janvārī. Vienīgais dalībvalsts kas netbildēja ekonomikas kritērijiem lai ieveistu eiro bija Grieķija. Pēc divu gadu kavēšānās, ar Eiropas Padomēs lemūmu 2000. gadā 19. Jūnijā, Grieķija tika pieņēmta Eirozonā.
Sakarā ar kavēšanos Griķijas Kaltuvei nebija iespējams saražot 1,3 miliardu eiro monētas laikā līdz 2002. gada 1. Janvārim, kad nacionālas valūtas nomainis eiro. Amatpersonas nolēma pasutīt 500 milionus monētas no ārzemem (Somijā, Spanijā un Francijā) un uz šim monētam ir divu dažadu veidu kaltuves zimes: "antemionu puķe" un mazs burts, kurš norāda uz noteiktas valsts katuvi, kur tas tika saražots:
1999. gadā 1. Janvārī vienpadsmit Eiropas Savienības dalibvalstis pinēma lēmumu par eiro ieviešanu, un saka kalt nepiciešāmas monētas un drukāt banknotes, lai laika nomainīt savu nacionālo valūtu uz eiro 2002. gadā 1. Janvārī. Vienīgais dalībvalsts kas netbildēja ekonomikas kritērijiem lai ieveistu eiro bija Grieķija. Pēc divu gadu kavēšānās, ar Eiropas Padomēs lemūmu 2000. gadā 19. Jūnijā, Grieķija tika pieņēmta Eirozonā.
Sakarā ar kavēšanos Griķijas Kaltuvei nebija iespējams saražot 1,3 miliardu eiro monētas laikā līdz 2002. gada 1. Janvārim, kad nacionālas valūtas nomainis eiro. Amatpersonas nolēma pasutīt 500 milionus monētas no ārzemem (Somijā, Spanijā un Francijā) un uz šim monētam ir divu dažadu veidu kaltuves zimes: "antemionu puķe" un mazs burts, kurš norāda uz noteiktas valsts katuvi, kur tas tika saražots:
|
|
|
"Burtu" monētu kaltuves zīmes uz katras Grieķijas eiro monētās var atrast dažādās vietās, bet vienmēr iekšā zvaigznē tuvu monētas gada datumam (sk. zemāk).
Monētas kaltuves zīme "S" var atrast zvaigžņes Nr. 7 iekšpusē Monētas kaltuves zīme "F" var atrast zvaigžņes Nr. 3, Nr. 9 un Nr. 11 iekšpusē Monētas kaltuves zīme "E" var atrast zvaigžņes Nr. 9 iekšpusē Sk. piemērus zemāk: |
|
Avoti: ecb.europa.eu, wikipedia.org, fleur-de-coin.com
Reklāma lai atbalstītu mūsu mājaslappu
