Latvijas jubilejas eiro monēta Vecais Stenders (Old Stender)
Latvijas jubilejas eiro monēta veltīta Gothardam Fridriham Stenderam, sauktam arī par Vecais Stenders, 300 gadu jubilejām. Atjaunots: 30.08.2014
Latvijas Banka 2014. gadā turpinās monētu mākslā paust Latvijas kultūrvēsturiskās vērtības. Viena no Latvijas jubilejas eiro monētam tiks veltīta latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājam un "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autoram, Gothardam Fridriham Stenderam, sauktam arī par Vecais Stenders, 300 gadu jubilejām. Monētas nominals - 5 eiro. Materials - sudrabs. Tiraža - maksimāla 10 000 monētu (pirma monētas tiražas daļa - 3000). Monētas prezentācija gaidāma 4.septembrī, laikā, kad Gaismas pilī notiks gan zinātniskā konference, gan Stendera dabu izstāde.
27. augustā LTV ziņās paradijas pirmas monētu bildes ar mākslinieka Aigara Ozoliņa komentariem:
27. augustā LTV ziņās paradijas pirmas monētu bildes ar mākslinieka Aigara Ozoliņa komentariem:
|
2013. gada 22. novembra MDK žūrijas sēdē tika vērtēti piecu mākslinieku priekšlikumi Apgaismības laikmeta darbinieka Gotharda Frīdriha Stendera 300 gadu jubilejai veltītajai 5 eiro sudraba kolekcijas monētai. Pēc vairāk nekā stundu ilgām diskusijām MDK žūrijas balsojumā par labāko atzīts mākslinieka Aigara Ozoliņa darbs, kas vēl tiks koriģēts un uzlabots atbilstoši MDK ieteikumiem.
Kā raksta mākslinieks, "aplūkojis dabas parādības ap mums, Stenders savu lasītāju ved ārā no Kurzemes, no Pētera Bīrona hercogvalsts, rāda, cik plaša ir zemeslode". Kā atgādina A. Ozoliņš, Stendera "Augstas gudrības grāmatas" mērķis bija zemnieku prāta apgaismošana reliģiski tikumiskā nozīmē. Mākslinieka piedāvājumā redzams tēvs un dēls, kas apskata Dieva radītās pasaules dabas jaukumu. Monētas dizains tiek balstīts uz pirmas populārzinātniskas grāmatas latviešu valodā - "Augstas gudrības grāmata no pasaules un dabas". Ar citiem Vecais Stenders monētas dizaina fotografijas variantiem, jus varāt iepazities zemāk (lappuses beigas). |
Gothards Frīdrihs Stenders
Informācija par Veco Stenderu
Gothards Frīdrihs Stenders, arī Ģederts Fridriks Stenders (Gotthard Friedrich Stender) saukts par Veco Stenderu (dzimis 1714. gada 27. augustā, miris 1796. gada 17. maijā), bija luterāņu teologs un apgaismotājs, Sēlpils un Sunākstes mācītājs, latviešu laicīgās rakstniecības dibinātājs, "Latviešu valodas vārdnīcas" (Lettisches Lexikon, 1789) autors.
Izcelsme
Gothards Frīdrihs Stenders cēlies no senas Augšzemes (Sēlijas) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras priekšgājējs Johans Stenders (1608–1669) ieceļoja Latvijā pēc Poļu—zviedru kara beigām 1633. gadā. Johans Stenders bija prāvests Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirknī (1665-1669), šo amatu pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (1650–1711).
Izcelsme
Gothards Frīdrihs Stenders cēlies no senas Augšzemes (Sēlijas) luterāņu baznīcas mācītāju ģimenes, kuras priekšgājējs Johans Stenders (1608–1669) ieceļoja Latvijā pēc Poļu—zviedru kara beigām 1633. gadā. Johans Stenders bija prāvests Kurzemes un Zemgales hercogistes Sēlpils virspilskunga iecirknī (1665-1669), šo amatu pēc tam pārņēma viņa dēls Konrāds Stenders (1650–1711).
Dzimis 1714. gada 27. augustā Lašu draudzes mācītāja Hermaņa Konrāda Stendera ģimenē. Pirmo izglītību Gothards Frīdrihs guva tēva, Lašu draudzes mācītāja vadībā, pēc tam Subates Bauera vācu skolā, kur viņš sevišķi nodarbojās ar latīņu valodu. 1736. - 1739. gadā Stenders studēja teoloģiju, vecās valodas un retoriku Jēnas un Halles universitātēs Vācijā. Atgriezies Latvijā, Stenders strādāja par mājskolotāju Lielbērstelē un nodevās matemātikas studijām. 1742. gadā viņu iecēla par Jelgavas pilsētas skolas priekšnieka palīgu.
1744.-1752. gadā viņš pildīja mācītāja pienākumus Lindes — Birzgales draudzē un sāka interesēties par latviešu valodu. 1752. gadā nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš pazaudēja māju kustoņus. 1753.-1759. gadā viņš strādāja Žeimes luterāņu draudzē pie Lietuvas un Kurzemes hercogistes robežas. Šeit viņš smagi saslima un nolēma draudzes mācītāja amatu atstāt. 1759.gadā Stenders kopā ar ģimeni otrreiz devās uz Vāciju. Līdz 1763. gadam viņš strādāja par skolotāju Helmštetē un par reālskolas rektoru Kēnigsluterā, kur konflikta dēļ ar iestādes valdību viņš atstāja šo vietu un aizgāja uz Kopenhāgenu par ģeogrāfijas profesoru. Še viņš pagatavoja Dānijas ķēniņam globusu. Sākot ar 1763. gadu Stenders dzīvoja Kopenhāgenā. Dānijas karalis uzdeva izgatavot milzīgu globusu, 23 pēdas caurmērā. Uzdevumu Stenders veicis godam. Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājoties divi Stendera gatavotie globusi. Dāņu ģeogrāfi augsti vērtējot Stendera zināšanas ģeogrāfijā. Šajā laikā G.F.Stendera uzskatus spēcīgi ietekmējusi brīvmūniecības filozofija. Brīvmūrnieku aprindās viņu ievadījis barons Johans Albrehts fon Korfs.[2]
1765. gadā Stenders atgriezās Kurzemē. Līdz mūža beigām viņš strādāja par mācītāju Sunākstes un Sērpils draudzēs, nodarbojās ar zinātnēm, sarakstījās ar Pēterburgas Zinātņu Akadēmiju. Šajā 30 gadu posmā (1766—1796) tapa vairums Stendera grāmatu. Cieši sadarbojies ar Jelgavas un Aizputes grāmatu spiestuvju īpašnieku un izdevēju Jakobu F. Hincu (1743-1787), kas agrāk bija strādājis par Rīgas Domskolas skolotāju, pēc 1780. gada par advokātu un notāru. Arī viņš bijis brīvmūrnieku ložas loceklis, apgaismības ideju kaislīgs piekritējs, cita starpā ārzemēs iespiedis un Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas.
1789. gadā Jelgavā iespieda Stendera "Latviešu valodas vārdnīcu" (Lettisches Lexikon) divās daļās ar apmēram 7000 vārdu tulkojumu no latviešu uz vācu valodu un apmēram 14 000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu valodu.
Miris 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.
1744.-1752. gadā viņš pildīja mācītāja pienākumus Lindes — Birzgales draudzē un sāka interesēties par latviešu valodu. 1752. gadā nodega viņa dzīvojamā ēka un sērgā viņš pazaudēja māju kustoņus. 1753.-1759. gadā viņš strādāja Žeimes luterāņu draudzē pie Lietuvas un Kurzemes hercogistes robežas. Šeit viņš smagi saslima un nolēma draudzes mācītāja amatu atstāt. 1759.gadā Stenders kopā ar ģimeni otrreiz devās uz Vāciju. Līdz 1763. gadam viņš strādāja par skolotāju Helmštetē un par reālskolas rektoru Kēnigsluterā, kur konflikta dēļ ar iestādes valdību viņš atstāja šo vietu un aizgāja uz Kopenhāgenu par ģeogrāfijas profesoru. Še viņš pagatavoja Dānijas ķēniņam globusu. Sākot ar 1763. gadu Stenders dzīvoja Kopenhāgenā. Dānijas karalis uzdeva izgatavot milzīgu globusu, 23 pēdas caurmērā. Uzdevumu Stenders veicis godam. Vēl mūsdienās Kopenhāgenā glabājoties divi Stendera gatavotie globusi. Dāņu ģeogrāfi augsti vērtējot Stendera zināšanas ģeogrāfijā. Šajā laikā G.F.Stendera uzskatus spēcīgi ietekmējusi brīvmūniecības filozofija. Brīvmūrnieku aprindās viņu ievadījis barons Johans Albrehts fon Korfs.[2]
1765. gadā Stenders atgriezās Kurzemē. Līdz mūža beigām viņš strādāja par mācītāju Sunākstes un Sērpils draudzēs, nodarbojās ar zinātnēm, sarakstījās ar Pēterburgas Zinātņu Akadēmiju. Šajā 30 gadu posmā (1766—1796) tapa vairums Stendera grāmatu. Cieši sadarbojies ar Jelgavas un Aizputes grāmatu spiestuvju īpašnieku un izdevēju Jakobu F. Hincu (1743-1787), kas agrāk bija strādājis par Rīgas Domskolas skolotāju, pēc 1780. gada par advokātu un notāru. Arī viņš bijis brīvmūrnieku ložas loceklis, apgaismības ideju kaislīgs piekritējs, cita starpā ārzemēs iespiedis un Kurzemē nelegāli izplatījis latviešu dziesmu grāmatas.
1789. gadā Jelgavā iespieda Stendera "Latviešu valodas vārdnīcu" (Lettisches Lexikon) divās daļās ar apmēram 7000 vārdu tulkojumu no latviešu uz vācu valodu un apmēram 14 000 vārdu tulkojumu no vācu uz latviešu valodu.
Miris 1796. gada 17. maijā. Uz viņa kapa akmens Sunākstes kapsētā lasāms uzraksts: Sche aprakts G. F. Stenders Latwis, dzim. 1714, mir. 1796, ar sawu gaspazchu.
Reklama lai atbalstītu mūsu mājaslappu
