Vasarā tiks izlaista Latvijas kolekcijas monēta veltīta Rīgas pils 500 gadu jubilejai.

Šī gada otra Latvijas Bankas kolekcijas monēta tiks veltīta Latvijas Valsts prezidenta oficiālālai rezidencei un nozīmīgām 14.-20. gadsimta vēstures un arhitektūras piemineklīm - Rīgas pils un to 500 gadu jubilejai.

Monēta tiks kalta no sudraba un tāi būs kvadratu forma (32 x 32 mm). Šādi šī monēta pievienojas Latvijas neparasto formu monētām. Monētu svars 22.00 g. Tirāža - 7 000 monētas. Dizains pagaidam nav publiski pieejams. Monētu planots izlaist 16. jūnijā. Monētu skices var apskatīt ŠEIT.

Rīgas pils šobrīd ir neatņēmama Vecrīgas panoramas sastavdaļa, tādēļ tas jau tika attēlots Latvijas Bankas monētā. Protams kā tikai kopēja attēlā, pagajuša gadā izlaistajai pirmajai Latvijas 2 eiro piemiņas monētā "Rīga - Eiropas kultūras galvaspilsēta 2014":

Rīgas pils vēsture
Pils celtniecība Daugavas krastā tika uzsākta 1330.gadā, kad rīdzinieki pēc sakāves karā ar Livonijas ordeni (1297-1330) bija spiesti izpostītās ordeņa pils vietā uzcelt jaunu, taču ne pašā pilsētā, bet gan cieši tai blakus bijušā Sv.Gara hospitāļa vietā. Pils kļuva par Livonijas ordeņa mestru rezidenci.
 
1481.gadā uzliesmoja jauns Livonijas ordeņa karš ar Rīgas pilsētu un rīdzinieki pili 1484.gadā atkal nopostīja. No toreizējās pils rīdzinieki atstāja tikai daļu Svētā Gara torņa kā bāku upes pusē kuģotājiem un daļu no aizsargmūra. Sakarā ar nemitīgām ķildām starp Livonijas ordeni, arhibīskapu un Rīgas pilsētu ordeņa mestrs savu sēdekli pārcēla uz Vīlandi un pēc tam uz Cēsīm.

Kad ordenis atkal guva virsroku pār Rīgas pilsētu, tika noslēgts līgums (Valmieras noruna), pēc kura rīdziniekiem pils bija sešu gadu laikā piespiedu kārtā jāatjauno.  Tomēr atjaunošana ieilga līdz 1515.gadam. Mestru sēdeklis netika pārcelts uz Rīgas pili, to par pastāvīgu rezidenci izvēlējās tikai pēdējais ordeņa mestrs Gothards Ketlers. Līdz pat 1562.gadam, kad Livonijas ordenis beidza pastāvēt, pils palika ordeņa bruņinieku un viņu pavēlnieka – komtūra – miteklis.
 
Pēc Livonijas feodālo valstiņu likvidēšanas 16.gadsimta otrajā pusē Rīgas pilī atradās poļu (1578-1621), zviedru (1621-1710), krievu (1710-1917) pavaldoņu mītne un viņiem pietuvināto iestāžu atrašanās vieta.

1922. gadā Rīgas pils kļūst par Latvijas Republikas Valsts prezidenta rezidenci. Pēc Latvijas valsts neatkarības iznīcināšanas no 1940.-1941.gada februārim pilī apmetas Latvijas PSR Tautas komisāru padome, bet 1941.gada februārī pils ziemeļu daļā tika iekārtota Pionieru pils. Latvijas valsts pastāvēšanas laikā pils dienvidu daļā darbojās muzeji.
 
Šobrīd te izvietots Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. 1995.gada 12.jūnijā pils atkal kļuva par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

2012. gada septembra Rīgas pilī tika sākti restaurācijas darbi un valsts prezidents pārcelas uz pagaidu mitni - Melngalvju Namu.

---

Avots: bank.lv, president.lv