|
30/9/2015 Comments Sakartosim visas 2 eiro apgrozības monētas pēc interesantākam un skaistākam monētu nacionālām pusem.
Comments
 Latvijā apgrozībā esošo viena eiro monētu ar tautu meitas jeb tautā sauktās Mildas attēlu īpatsvars samazinājies līdz 74%, aģentūrai BNS pavēstīja bankā “Citadele”.
“Līdz ar ārvalstu viesu pieplūdumu, notiek arī Latvijas un citu Eiropas valstu eiro samaisīšanās. Kopš pagājušā gada vasaras Latvijas eiro monētu īpatsvars samazinājies par 10 procentpunktiem. Pērnā gada aprīlī Mildas attēls rotāja 90% Latvijā apgrozībā esošo viena eiro monētu un līdz pagājušā gada jūlijam to skaits bija sarucis līdz 84%, bet šogad septembra sākumā jau līdz 74%,” sacīja bankas “Citadele” valdes loceklis Kaspars Cikmačs. News.lv trāpijas ļoti interesanta ziņa: Latvijas Banka plāno piedāvāt iespēju rezervēt piemiņas un kolekcijas monētas.
Tuvāka laika mēs uzzināsim vairāk, bet pagaidam pitiek arī ar to, kā Latvijas Banka doma par šādu iespēju. Jo tas ir labākais variants kā saglābat interesi pēc Latvijas kolekcijas monētām, izvairities no spekulantiem un lielam rindam. Tādā gadījumā var izlaist monētas pat 3000 - 5000 monētu apmēra un nebaidīties, kā kādām kolekcionāram būs vai nu jāstāv 5 stundas rindā vai pirkt no spekulantiem par dubult vai par trīskaršo cenu. Patiešam laba ziņa.  Pienāca rudens un ar to īsta Latvijas Bankas "monētu lietusgāze". Tas nozīme, kā pēdējos ši gada trījos mēnēšos tiks izlaistas ļoti daudz monētas.
1) Oktobra sākumā mūs gaida sudraba kolekcijas monēta veltīta Emīla Dārziņa daiļraidei, Tirāža: 5 000 monētas; 2) Kaut kur oktobrī tiks izlaista arī Latvijas 2 eiro piemiņas monēta "Stārķis", kurā (esmu gandrīz parlicināts) tiks izlaista trijos variantos: 1 000 000 monētas paredzētas apgrozībai, 10 000 monētas suvenīriesaiņojumā (coin card/bliste) un vel viena (ši gada otrais) "Latvijas apgrozības monētas 2015" komplektā ietvaros (10 000 komplekti); 3) Pēc tam tiks izlaista sudraba kolekcijas "Pasaku monēta I" (datums nav zināms) (10 000 monētas); 4) Kopēja izlaiduma Latvijas 2 eiro piemiņas monēta "ES karoga 30. gadadiena". Divos variantos: 1 000 000 apgrozībai paredzētas monētas un 10 000 monētas suvenīriesaiņojumā (coin card/bliste). 5) Pēdēja šī gada Latvijas Bankas kolekcijas eiro monēta tiks veltīta vērdiņa 500 gadu jubilejai. Tirāža: 7 000 monētas.  Viena no 2016. gada Latvijas Bankas kolekcijas monētam tiks veltīta Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai. Tas būs sudraba kolekcijas eiro monēta ar maksimālu tirāžu 7 000 monētas. No tvnet.lv ziņas ķlūva zināms, kā monētas formā būs taisnstūris un reversā būs Rozentāla gleznas «Princese ar pērtiķi» reprodukcijas uzdruka. Pagaidam ir zināms tikai trīs nākāma gada monētu temati: - Jaņa Rozentāla 150 gadu jubilejai veltīta monēta - Pasaku monēta II - Ziemassvētku kaujām veltītas kolekcijas monēta Latvijas Bankā aģentūrai BNS norādīja, ka, ņemot vērā Latvijas sabiedrības un ārvalstu kolekcionāru interesi, plānotais kolekcijas monētu skaits saglabājas iepriekšējais - 5-7 monētas gadā..
12/9/2015 Comments Apskats: Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta "Rainis un Aspazija", 2015. gads. Otrdien apgrozībā tika izlaista Latvijas Bankas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta veltīta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. No paša rīta pie LB kasēm uz kadu laiku bija izveidojusies rinda, bet tā un tā monēta netika izpārdota. Dienas otraja pusē monētu varēja iegadāties jau bez rindas.
Kaut monēta, manuprāt, ir skaista un interesanta, tas tirāža (7 000 monētas), augsta cena (59.00 EUR) un tikai vietējiem tuvs šis monētu temats, neļava spekulantiem riskiet un izpirkt ļoti daudz. 9/9/2015 Comments Izsludināts konkurs par Ziemassvētku kaujām veltītas kolekcijas monētas dizaina izstrādi. Šodien Latvijas Banka izsludināja konkursu par Ziemassvētku kaujām veltītas kolekcijas monētas dizaina izstrādi.
Ziemassvētku kaujas jeb Jelgavas operācija (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila — Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas Janvāra kaujas no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas. |
|
RSS Feed
