Latvija, 2 euro "Latgales keramika", 2020. gads.
2020. gada otrajā ceturksnī Latvijas Banka plāno izlaist 2 eiro piemiņas monētu “Latgales keramika”, veltīto Latgales podniecības tradīcijām. Monēta būs attēlots Latgalei raksturīgs keramikas veidojums – māla svečturis. Monētā tiks iekalts arī uzraksts LATGALES KERAMIKA, valsts nosaukums (LATVIJA), kā arī izlaišanas gads (2020).
5. jūnijā Latvijas Banka izlaidis 2 eiro "Lagales keramika" suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektā. 2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Iegāde būs iespējama tikai interneta vietnē e-monetas.lv no 5. jūnija plkst. 12.00.
Apgrozībai paredzētas monētas COVID-19 pandēmijas dēļ pagaidām nebūs pieejamas (t.sk. monētas tīstokļos). Aktuālako informāciju par monētu limitiem, cenam un piegādi lasiet ŠEIT.
5. jūnijā Latvijas Banka izlaidis 2 eiro "Lagales keramika" suvenīriesaiņojumā un apgrozības monētu komplektā. 2 eiro monētas Brilliant Uncirculated kvalitātē cena suvenīriesaiņojumā ir 7.90 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 5000 eksemplāru), savukārt apgrozības monētu komplekta cena ir 25.00 eiro un iegādes limits vienai personai – 7 eksemplāri (kopējā tirāža – 7000 eksemplāru).
Iegāde būs iespējama tikai interneta vietnē e-monetas.lv no 5. jūnija plkst. 12.00.
Apgrozībai paredzētas monētas COVID-19 pandēmijas dēļ pagaidām nebūs pieejamas (t.sk. monētas tīstokļos). Aktuālako informāciju par monētu limitiem, cenam un piegādi lasiet ŠEIT.
Monētu tirāža
2 eiro monēta "Latgales keramika" tiks izlaista trījos variantos. Sakaņa ar pēdējo informāciju, kopēja tirāža būs 412 000 monētas:
Par monētas dizainu Tautas podniecība tagadējās Latvijas teritorijā tikusi izkopta galvenokārt Latgalē un Kurzemē. Latgalē tā saglabājusies līdz mūsdienām, veido vienu no spilgtākajām Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm un ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā. Latgales podniecības stilistiska ietver gan barokāli krāšņu izrotājuma tehniku (īpaši māla svečturiem, svilpauniekiem, krūzēm un šķīvjiem), gan minimālismu krāsas un rotājumu izvēlē. Mūsdienās Latgales podniecībā dominē vienkārši un askētiski risinājumi, bet vienlaikus tiek turpināta tradīcija izmantot glazūru un ornamentāciju. |
Latgales podniecībai ir divas attīstības līnijas – praktiskā (izkopta gadu tūkstošiem) un dekoratīvā (attīstījusies kopš 20. gs. 30. gadiem). Vislielāko ievērību 20. gs. izpelnījās t.s. Silajāņu keramika, kuras spilgta pārstāvja Andreja Paulāna (1896–1973) daiļradei bija raksturīgi trijžuburu un piecžuburu svečturi. Gan viņš, gan Polikarps Vilcāns (1894–1969) veidoja svečturus ar 7, 9, pat 15 un 25 žuburiem. Latgales keramikai veltīto piemiņas monētu rotā piecžuburu svečtura atveids.
“Svečturi ir viena no sarežģītākajām keramikas formām, kas prasa no autora īpašu meistarību, fantāziju un formas izjūtu. Svečtura veidošana pielīdzināma arhitektoniskas būves radīšanai, kur būtiski līdzsvarot proporcijas un ņemt vērā materiāla īpatnības”, stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Tradicionālā podniecība ilgu laiku tikusi izkopta divos novados – Latgalē un Kurzemē, bet tikai Latgalē tā ir saglabājusies cauri laikiem un nodota no paaudzes paaudzē. Latgales keramika ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā un veido vienu no spilgtākajām Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm.
Jaunāka informācija par 2 eiro "Latgales keramika" ir pieejama portālā - parmonetam.lv
“Svečturi ir viena no sarežģītākajām keramikas formām, kas prasa no autora īpašu meistarību, fantāziju un formas izjūtu. Svečtura veidošana pielīdzināma arhitektoniskas būves radīšanai, kur būtiski līdzsvarot proporcijas un ņemt vērā materiāla īpatnības”, stāsta Latvijas Nacionālā kultūras centra tautas lietišķās mākslas eksperte Linda Rubena.
Tradicionālā podniecība ilgu laiku tikusi izkopta divos novados – Latgalē un Kurzemē, bet tikai Latgalē tā ir saglabājusies cauri laikiem un nodota no paaudzes paaudzē. Latgales keramika ir iekļauta Latvijas kultūras kanonā un veido vienu no spilgtākajām Latvijas tradicionālās kultūras zīmēm.
Jaunāka informācija par 2 eiro "Latgales keramika" ir pieejama portālā - parmonetam.lv