Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta "Baltars. Porcelāns", 2016. gads
Latvijas Banka otrdien, 9. augustā, izlaiž unikālā formā (šķīvis) veidotu 5 eiro sudraba kolekcijas monētu ""Baltars". Porcelāns".
Jauna Latvijas sudraba kolekcijas monēta "Baltars. Porcelāns." Pilna tirāžu ir beigusies visas Latvijas banku filiāles. Monēta tika izlaista divas daļas. Aktuālo monētas "Baltars. Porcelāns" cenu var apskatīt coinsarea.com
Monēta - šķīvītis "Baltars. Porcelāns." pievērsīs uzmanību vienai no Latvijas kultūras kanona krāšņākajām vērtībām mākslā - porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcas "Baltars" sniegumam 20.gadsimta 20.gados. «Baltars» ražotnē tapušie dekoratīvās mākslas šedevri atbilst Eiropas un pasaules «Art Deco» augstāko sasniegumu līmenim un kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras lepnumu. To kultūrvēsturisko nozīmi Latvijas Banka godina ar «Baltars» veltītu kolekcijas monētu ar šķīvja «Deja» attēla reprodukciju. Kompozīcijas autors ir Romans Suta.
Jauna Latvijas sudraba kolekcijas monēta "Baltars. Porcelāns." Pilna tirāžu ir beigusies visas Latvijas banku filiāles. Monēta tika izlaista divas daļas. Aktuālo monētas "Baltars. Porcelāns" cenu var apskatīt coinsarea.com
Monēta - šķīvītis "Baltars. Porcelāns." pievērsīs uzmanību vienai no Latvijas kultūras kanona krāšņākajām vērtībām mākslā - porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcas "Baltars" sniegumam 20.gadsimta 20.gados. «Baltars» ražotnē tapušie dekoratīvās mākslas šedevri atbilst Eiropas un pasaules «Art Deco» augstāko sasniegumu līmenim un kļuvuši par Latvijas nacionālās kultūras lepnumu. To kultūrvēsturisko nozīmi Latvijas Banka godina ar «Baltars» veltītu kolekcijas monētu ar šķīvja «Deja» attēla reprodukciju. Kompozīcijas autors ir Romans Suta.
|
|
|
|
|
LATVIJAS PORCELĀNAM VELTĪTAS SUDRABA KOLEKCIJAS MONĒTAS "BALTARS. PORCELĀNS." TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
Nominālvērtība: 5 euro Dārgmetāla sastāvs: Ag. 925 Forma: apaļa Izmērs: 38.61 mm Svars: 18.00 g. ar lēzenu ieliekumu Josta: gluda Kaluma kvalitāte: proof ar grafiskajam zīmējumam atbilstošu krāsu uzdruku monētas aversā un reversā Tirāža: līdz 5 000 eksemplāru Mākslinieks: Grafiskais dizains: Frančeska Kirke |
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā "Baltars" grafiskā zīme, augšpusē puslokā vietots vārds LATVIJA, lejasdaļā –uzraksts 5 EURO un pa labi – gadskaitlis 2016. Monētas aizmugure (reverss) Romāna Sutas šķīvja "Deja" (1927) reprodukcija; kalums veidots atbilstoši lēzena šķīvja formai. Monētas josta Gluda. |
Monētu cena numismātikas un suvenīru veikalos:
Sākumcena Latvijas Bankā - 53.00 EUR.
Latvijas Banka - nav pieejama.
Latviancoins.lv - 60.00 EUR
ss.lv - 60.00 - 75.00 EUR
rns.lv - 75.00 EUR
eurogold.lv - 90.00 EUR
Aktuālo monētas "Baltars. Porcelāns" cenu var apskatīt coinsarea.com
Sākumcena Latvijas Bankā - 53.00 EUR.
Latvijas Banka - nav pieejama.
Latviancoins.lv - 60.00 EUR
ss.lv - 60.00 - 75.00 EUR
rns.lv - 75.00 EUR
eurogold.lv - 90.00 EUR
Aktuālo monētas "Baltars. Porcelāns" cenu var apskatīt coinsarea.com
Svinīgu eiro kolekcijas monētas «»Baltars«. Porcelāns» izlaišanas pasākumu notiks 9.augustā plkst.14 Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Rīgā, Skārņu ielā 10/20. Pasākumā piedalīsies Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja vadītāja Inese Baranovska un Latvijas Bankas Monētu dizaina komisijas priekšsēdētāja vietnieks Laimonis Šēnbergs. Ar monētas māksliniecisko ideju iepazīstinās monētas grafiskā dizaina autore Frančeska Kirke.
LETA jau ziņoja, ka porcelānam veltītā sudraba monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB «Lietuvos Monetų Kalykla». Plānotā šīs monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Tirāžas pirmā daļa - 3000 eksemplāru.
Porcelānam veltītā eiro kolekcijas monēta ir viena no septiņām kolekcijas monētām, ko šogad iecerējusi izdot Latvijas Banka. No tām pirmā - sudraba kolekcijas monēta «Pasaku monēta II. Eža kažociņš» - jau nonākusi pie pircējiem.
LETA jau ziņoja, ka porcelānam veltītā sudraba monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB «Lietuvos Monetų Kalykla». Plānotā šīs monētas maksimālā tirāža ir 5000 eksemplāru. Tirāžas pirmā daļa - 3000 eksemplāru.
Porcelānam veltītā eiro kolekcijas monēta ir viena no septiņām kolekcijas monētām, ko šogad iecerējusi izdot Latvijas Banka. No tām pirmā - sudraba kolekcijas monēta «Pasaku monēta II. Eža kažociņš» - jau nonākusi pie pircējiem.
Par porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīcu «Baltars»
Darbnīcas "Baltars" porcelāns, 1925-1928. Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeja krājums. Izcils klasiskā modernisma un Art Déco formveides īstenojums mākslas porcelānā.
"Baltars" - porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīca, kuras ražojumi kļuva par izcilu klasiskā modernisma un Art Déco formveides īstenojumu šajā nozarē. Darbnīcas izveidotāji un tās vadošie mākslinieki bija ievērojamie gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova, grafiķis Sigismunds Vidbergs; te strādāja arī gleznotāji Erasts Šveics un Lūcija Kuršinska. Tehniskos darbus, kas nodrošināja māksliniecisko ideju realizāciju, veica pieredzējis meistars Dmitrijs Abrosimovs; finansiāli darbnīcu atbalstīja žurnāliste Austra Ozoliņa-Krauze.
"Baltars" - porcelāna un fajansa trauku apgleznošanas darbnīca, kuras ražojumi kļuva par izcilu klasiskā modernisma un Art Déco formveides īstenojumu šajā nozarē. Darbnīcas izveidotāji un tās vadošie mākslinieki bija ievērojamie gleznotāji Romans Suta un Aleksandra Beļcova, grafiķis Sigismunds Vidbergs; te strādāja arī gleznotāji Erasts Šveics un Lūcija Kuršinska. Tehniskos darbus, kas nodrošināja māksliniecisko ideju realizāciju, veica pieredzējis meistars Dmitrijs Abrosimovs; finansiāli darbnīcu atbalstīja žurnāliste Austra Ozoliņa-Krauze.
|
Nelielā kolektīva kopdarbības pamatā bija Romana Sutas ideja par nepieciešamību radīt Latvijā cilvēkvidi, kas vienotu tā laika moderno mākslu ar nacionālo tradīciju. Keramikas izstrādājumiem, kuru ražošanai Latvijā bija jau ilgstoša vēsture, vajadzēja kļūt par jaunā stila interjera sastāvdaļām. Pretstatā 19. gadsimtā dibināto lielo porcelāna un fajansa rūpnīcu masveida produkcijai, kas atkārtoja ārzemju centros radītās formas un dekoru, kā arī atšķirībā no etnogrāfisko paraugu tiešām stilizācijām, kuras kultivēja atsevišķi latviešu keramiķi, "Baltara" grupa tiecās rast nebijušu un īsti māksliniecisku apgleznoto porcelānu, kura dekors atbilstu latviešu tautas mākslas vispārīgām formveides kvalitātēm un vienlaikus apvienotos ar tā laika novatorisko virzienu (kubisma, konstruktīvisma, Art Déco) ierosinājumiem.
|
|
Laikā no 1925. līdz 1928. gadam "Baltara" mākslinieki radīja veselu virkni šedevru, kas jau tolaik guva starptautisku atzinību (divas zelta un vienu bronzas medaļu prestižajā Parīzes starptautiskajā dekoratīvo mākslu izstādē 1925. gadā) un tagad ieņem goda vietas Latvijas muzeju krātuvēs.
Katram no māksliniekiem bija savs individuāls rokraksts, tomēr viņu darbus vienoja spēja tēlojošus vai abstraktus motīvus organiski un daudzveidīgi iekļaut atraktīvās, mākslinieciski izmeklētās krāsu laukumu, līniju un ornamentu kompozīcijās. Ģeometriski stingras līnijas un struktūras mijās ar līgani liektām graciozām formām, spilgtu, noteiktu krāsu attiecinājumi - ar izsmalcinātām niansēm. Mākslinieki variēja kompozicionālās sakarības, te pielāgojoties šķīvja un tā spoguļa (centrālās daļas) aplim, te pakļaujot to vienotai ainai kā stājmākslā, te līdzsvarojot, te dinamizējot dekoru, regulāri ritmizējot vai brīvi izkārtojot tā elementus. Tikpat daudzveidīgi bija dekora atsevišķi motīvi: gan abstrakti, ģeometriski laukumi kubisma garā, gan abstrahēti tautiski ornamenti, gan stilizētas, gan reālistiskākas sadzīves ainas ar tēliem etnogrāfiskos vai sava laika tērpos, gan karnevāliskas vai eksotiskas Austrumu ainas, gan skarbās Latvijas politiskās vēstures atskaņas. "Baltara" porcelāns - ārkārtīgi radošs mākslinieku devums, kuru augsti novērēja jau laikabiedri un kas tagad kļuvis par Latvijas lietišķās mākslas vēstures augstāko virsotni.
Avots: tvnet.lv, letonika.lv
|
|