Latvijas 2 eiro piemiņas monēta "Vidzeme", 2016. gads
15. novembrī Latvijas Banka izlaidis 2 eiro piemiņas monētu "Vidzeme". Uz monētas attēlots Latvijas vēsturiskā reģiona – Vidzemes – ģerbonis. Augšā ir emitentvalsts nosaukums “LATVIJA”, un apakšā ir uzraksts “VIDZEME”. Labajā pusē – emisijas gads “2016”. Tirāža 1 000 000 monētas un suvenīriesaiņojumā (tirāža 10 000 monētas). Suvenīriesaiņojuma cena 7.30 EUR. Parasto, apgrozībai paredzēto monētu, kā vienmēr vares samainīt Latvijas Banku kasēs 1:1.
|
Rezervēšanai monētu būs pieejama sākot ar pirmdienu, 14. novembrī. Rezervēšanai būs pieejams 1 000 piemiņas monētu Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā, kā arī 2 000 monētu rullīšu jeb 50 000 piemiņas monētu ar Vidzemes ģerboņa attēlu. rezervetmonetu.bank.lv Aktuālo 2 eiro monētas "Vidzeme" cenu var apskatīt coinsarea.com
|
|
Monētas apmaiņai/suvenīrkomplektu iegādei limiti nav noteikti. Cilvēki aktīvi izmanto iespēju rezervēt monētas Latvijas Bankas monētu rezervēšanas sistēmā, un visi rezervēšanai piedāvātie BU suvenīriesaiņojumi ir norezervēti un šī produkta iegādei jānāk uz LB kasēm. Savukārt monētas apmaiņai rezervēšanas sistēmā vēl ir pieejamas.
|
Tas ir pirma monēta jauna 2 eiro piemiņas monētu sērijā veltītai Latvijas reģioniem/novadiem. Kopā tiek plānotas četras monētas: Vidzeme, Kurzeme, Latgale un Zemgale.
2017.gadā būs divas šīs sērijas divu eiro piemiņas monētas, bet 2018.gadā - ceturtā, aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Šo piemiņas monētu nacionālajā pusē tiks attēloti attiecīgo kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi. Vel tiks izlaista piektā monēta kura būs veltīta Latvijas novadiem. Visu piecu monētu dizainu izstrādāja Laimonis Šēnbergs. |
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Satversmes 3. pantā. Līdz 2018. gada beigām kā Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tiks izlaistas četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa "Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem" (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā) noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. No Kurzemes un Zemgales pirmā hercoga Gotharda Ketlera ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba (Ketlera ģerbonī – zelta) alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Savukārt Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā tagad gan bez zelta kroņa redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts). Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.
|
|
Vidzeme ir iedzīvotājiem bagātākais Latvijas novads, dodot mājvietu vairāk nekā pusei Latvijas iedzīvotāju. Vidzemē atrodas garākā Latvijas upe Gauja, augstākā virsotne Gaiziņš un lielākā ala – Gūtmaņala.
Vidzeme izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši un kas atbilst 17. gs. t.s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām (robežlīnija Daugava–Aiviekste–Pededze). 18. gs. te liela nozīme bija brāļu draudžu kustībai, bet 19. gs. pastāvēja daudzi ievērojami lauku amatniecības centri un Rīgas jūras līča piekrastē tika būvēti burinieki. Jaunlatviešu kustības laikā Vidzemē aktivizējās latviešu kultūras darbinieki, un no šā novada nākuši daudzi pazīstami kultūras un mākslas jomas speciālisti. Vidzemes iedzīvotāji runā latviešu valodas vidus dialektā, augšzemnieku dialekta latgaliskajās un sēliskajās izloksnēs un lībiskā dialekta Vidzemes izloksnē, ko, kā uzskata Janīna Kursīte, vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā tāpat kā suitu kultūrtelpu.
Jau iepriekš Latvijas Banka bija laidusi klajā monētas, kas veltītas Latvijas vēsturiskiem novadiem. Programmā "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" tika veltītas monētas Latgalei, Kurzemei un Vidzemei:
Vidzeme izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši un kas atbilst 17. gs. t.s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām (robežlīnija Daugava–Aiviekste–Pededze). 18. gs. te liela nozīme bija brāļu draudžu kustībai, bet 19. gs. pastāvēja daudzi ievērojami lauku amatniecības centri un Rīgas jūras līča piekrastē tika būvēti burinieki. Jaunlatviešu kustības laikā Vidzemē aktivizējās latviešu kultūras darbinieki, un no šā novada nākuši daudzi pazīstami kultūras un mākslas jomas speciālisti. Vidzemes iedzīvotāji runā latviešu valodas vidus dialektā, augšzemnieku dialekta latgaliskajās un sēliskajās izloksnēs un lībiskā dialekta Vidzemes izloksnē, ko, kā uzskata Janīna Kursīte, vajadzētu iekļaut UNESCO pasaules kultūras mantojuma sarakstā tāpat kā suitu kultūrtelpu.
Jau iepriekš Latvijas Banka bija laidusi klajā monētas, kas veltītas Latvijas vēsturiskiem novadiem. Programmā "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" tika veltītas monētas Latgalei, Kurzemei un Vidzemei:
