Latvijas sudraba 5 eiro monēta "Ainažu Jūrskola", 2014.gads
Monēta veltīta latviešu profesionālās jūrniecības šūpuļim - Ainažu jūrskolai 150 gadu jubilejā (Atjaunots: 02/02/2015)
Pirma Latvijas jubilējas eiro monēta, kura tiks izlaista 5.martā.
Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas maza pilsētiņa Ainaži - latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tieši šeit 1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu - pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki.
Vidzemes jūrmalā pie Igaunijas robežas atrodas maza pilsētiņa Ainaži - latviešu profesionālās jūrniecības šūpulis. Tieši šeit 1864. gadā vietējie Ainažu kuģinieki, kuģniecības entuziasta Krišjāņa Valdemāra iedvesmoti, par pašu ziedotiem līdzekļiem nodibināja jauna tipa jūrskolu - pirmo jūrskolu, kurā bez maksas jūras zinības varēja apgūt latviešu un igauņu zemnieki.
Monētas tehniska informācija:
|
Monētas priekšpuse (averss) Centrā skaitlis 5, zem tā uzraksts EURO. Gar monētas malu simetriski visapkārt izvietoti četri burukuģi. Par Latvijas jūrniecībai un kuģniecībai veltītam piemiņas monētam jūs varak dzīļāk iepazīties šeit. |
|
|
Monētas aizmugure (reverss) Centrā kompasa attēls ar sarkani iekrāsotu norādi uz Ziemeļiem, augšā puslokā uzraksts AINAŽU, apakšā – JŪRSKOLA, pa kreisi puslokā gadskaitlis 1864, pa labi – 2014. Svars: 22.00 g, diametrs: 35.00 mm Metāls: 925° sudrabs, kvalitāte: proof Tirāža: 5000 monētas Kalta 2014. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande) Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – sarkana bultiņa; Mākslinieki: Ivars Drulle |
|
Monētas josta (gurts) - Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar rombveida punktiem. |
|
Informācija kolekcionāriem, investoriem un dīleriem
|
Monēta tika izlaista 5. martā. Tajā pašā dienā monēta arī tika izpardota Latvijas Bankas kasēs.
Ziņas par monētas cenam: 05/03/2014 - Latvijas 5 eiro monētas "Ainažu Jūrskola" pirkšanas un pārdošanas cena 07/03/2014 - Kas notiek ar cenam uz Latvijas 5 eiro "Ainažu Jūrskola" monētas? |
Monētu šobrīdeja pirkšānas un pārdošanas cena (atjaunots: 02/02/2015):
Sākumcena Latvijas Bankā: 35.99 EUR
|
Ainažu Jūrskolas vēsture:
Ainažu jūrskolas muzejs ir piemiņas vieta šai pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem - latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.
Ainažu jūrskolas muzejs ir piemiņas vieta šai pirmajai latviešu profesionālajai jūrskolai un tās absolventiem - latviešu un igauņu kapteiņiem un stūrmaņiem.
Ainažu Jūrskolas muzeja ekspozicija
 |
Ierosinājumu restaurēt bijušās jūrskolas ēku un iekārtot tajā muzeju izteica toreizējais LPSR Vēstures un revolūcijas muzeja direktors Jānis Skolis. To atbalstīja arī vietējās Ainažu un Limbažu pašvaldības. Par muzeja dibināšanu var uzskatīt 1968. gada 18. decembri, kad Latvijas PSR Kultūras ministrija izdeva pavēli bijušajā kapteiņa Jura Veides saimes ēkā, kurā sākuma gados darbojās jūrskola, izveidot Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja filiāli - Ainažu jūrskolas muzeju.
Līdzekļus ēkas restaurācijai piešķīra zvejnieku kopsaimniecības „Brīvais vilnis", „Enkurs" un Igaunijas „Kalur". Ēkas restaurāciju veica valsts saimniecība „Ainaži". 1969. gada 20. jūlijā muzeju atvēra apmeklētājiem. Muzeja izveidošanā un attīstībā īpaši nopelni bijuši Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja tā laika administrācijai - direktorei Līvijai Blūmfeldei un direktores vietniecei Beātai Krajevskai, Kuģniecības nodaļas darbiniekiem, kā arī bijušajiem ilggadīgajiem Ainažu muzeja darbiniekiem Arvīdam un Veltai Vētrām. Muzejā tiek ne tikai vākti un glabāti materiāli par Ainažu jūrskolu un kuģošanu, bet arī popularizēta latviešu jūrā braukšanas ideja. Muzeja ļaudis rūpējas, lai latviešu jūrniecības gars turpinātu dzīvot. |
Jubilējas eiro monētu Ainažu Jūrskolai plānots kalt 2014. gadā. Vairāk informācijas sekos.
Svarīgi atzīmēt, kā kaut gan vel netika veltītas monētas tieši Ainažu jurskolai, bija kaltas gan zelta, gan sudraba Latvijas piemiņas monētas ar jūras un kuģu tematiem, kā arī sudraba monēta veltīta Krišjānim Valdemāram.
Ar šīm monētam Jus varat iepazities rakstā divas daļas:
Pirma daļa: Latvijas jūrniecībai un kuģniecībai veltītas piemiņas monētas.
Otra daļa: Burinieki un cita veida kuģi uz Latvijas zelta un sudraba piemiņas monētam.
Svarīgi atzīmēt, kā kaut gan vel netika veltītas monētas tieši Ainažu jurskolai, bija kaltas gan zelta, gan sudraba Latvijas piemiņas monētas ar jūras un kuģu tematiem, kā arī sudraba monēta veltīta Krišjānim Valdemāram.
Ar šīm monētam Jus varat iepazities rakstā divas daļas:
Pirma daļa: Latvijas jūrniecībai un kuģniecībai veltītas piemiņas monētas.
Otra daļa: Burinieki un cita veida kuģi uz Latvijas zelta un sudraba piemiņas monētam.
Krišjānis Valdemārs
Informācija par Ainažu Jūrskolas dibinātāju
Krišjānis Valdemārs (dzimis 1825. gada 2. decembrī [v.s. 20. novembrī] Ārlavas pagastā (tagad Valdgales pagasts), miris 1891. gada 7. decembrī [v.s. 25. novembrī] Maskavā) bija publicists un politiķis, viens no jaunlatviešu kustības aizsācējiem, Ainažu jūrskolas dibinātājs.
Krišjānis Valdemārs
Dzīvesgājums
Krišjānis Valdemārs dzimis 1825. gada 2. decembrī "Vecjunkuros" saimnieka un vēlākā Ārlavas draudzes mācītāja palīga Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Vecākiem bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākais brālis Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs (1819 - 1880) bija pārvācojies vēsturnieks un arhivārs. Māsa Marija Medinska (1830 - 1887) rakstniece. Jau piecu gadu vecumā K. Valdemārs iemācījās lasīt. Pēc Lubezeres skolas beigšanas (1840) viņš strādāja Sasmakā (tagadējā Valdemārpils) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlākLielberstelē un Ēdolē par skrīveri. Beidzis Liepājas ģimnāziju (1854), studēja valststiesības un tautsaimniecību Tērbatas universitātē.
Pēc Tērbatas universitātes beigšanas (1858), strādāja Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta „St. Petersburgische Zeitung” līdzstrādnieks. 1862. — 1865. gadā viņš bija „Pēterburgas Avīžu” izdevējs (sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors). 1864. gada 18. februārī Sanktpēterburgā salaulājās ar Rīgas tirgotāja meitu, baltvācu rakstnieci Luīzi Johannu fon Rammu (1841 - 1914). Savu bērnu viņiem nebija un viņi pieņēma ģimenē 3 audžumeitas - latviešu meiteni Annu (dzim. Stīgi) un angļu meitenes Esteri un Fransisu (dzim. Klarkas). Anne nomira 9 gadu vecumā, Estere nomira 1893. gadā un Fransisa (prec. Ertlinga) 1939. gadā izceļoja uz Vāciju.
Krišjānis Valdemārs dzimis 1825. gada 2. decembrī "Vecjunkuros" saimnieka un vēlākā Ārlavas draudzes mācītāja palīga Mārtiņa Valdemāra un viņa sievas Marijas ģimenē. Vecākiem bijuši desmit bērni, no kuriem septiņi miruši līdz 15 gadu vecumam. Vecākais brālis Johans Heinrihs (Indriķis) Voldemārs (1819 - 1880) bija pārvācojies vēsturnieks un arhivārs. Māsa Marija Medinska (1830 - 1887) rakstniece. Jau piecu gadu vecumā K. Valdemārs iemācījās lasīt. Pēc Lubezeres skolas beigšanas (1840) viņš strādāja Sasmakā (tagadējā Valdemārpils) par skolotāju, pēc tam Rundālē par pagasta skrīvera palīgu, vēlākLielberstelē un Ēdolē par skrīveri. Beidzis Liepājas ģimnāziju (1854), studēja valststiesības un tautsaimniecību Tērbatas universitātē.
Pēc Tērbatas universitātes beigšanas (1858), strādāja Pēterburgā par Finanšu ministrijas ierēdni, vienlaikus būdams Krievijas ziemeļaustrumu laikraksta „St. Petersburgische Zeitung” līdzstrādnieks. 1862. — 1865. gadā viņš bija „Pēterburgas Avīžu” izdevējs (sākumā cenzors un faktiski arī galvenais redaktors). 1864. gada 18. februārī Sanktpēterburgā salaulājās ar Rīgas tirgotāja meitu, baltvācu rakstnieci Luīzi Johannu fon Rammu (1841 - 1914). Savu bērnu viņiem nebija un viņi pieņēma ģimenē 3 audžumeitas - latviešu meiteni Annu (dzim. Stīgi) un angļu meitenes Esteri un Fransisu (dzim. Klarkas). Anne nomira 9 gadu vecumā, Estere nomira 1893. gadā un Fransisa (prec. Ertlinga) 1939. gadā izceļoja uz Vāciju.
|
1864. gadā K. Valdemārs nodibināja pirmo latviešu jūrskolu Ainažos.
1865. gadā pret Valdemāru sāka kriminālizmeklēšanu un tiesas procesu t.s. Novgorodas lietā, kā rezultātā viņš zaudēja visus ietaupījumus kā arī tālākas karjeras iespējas. Lai izvairītos no kreditoriem (manta tika apķīlāta un pārdota izsolē) un rastu karjeras iespējas, 1867. gadā Valdemārs pārcēlās no Sanktpēterburgas uz dzīvi Maskavā, kur sākumā dzīvoja lielā trūkumā, nodarbojās ar publicistiku, rakstīja krievu konservatīvajiem laikrakstiem, veidoja latviešu-krievu-vācu valodu vārdnīcu, vēlāk pievērsās jūrniecības jautājumiem. |
Pēc K. Valdemāra ierosinājuma Fricis Brīvzemnieks Maskavā sāka organizēt Maskavas latviešu lasāmos vakarus, no kuriem vēlāk izauga latviešu trešā vecākā akadēmiskā mūža organizācija akadēmiskā vienība Austrums. 1873. gadā pēc Valdemāra ierosinājuma Krievijā tika nodibināta pirmā jūrnieku biedrība. 1870. gados ģimenes materiālais stāvoklis uzlabojās.
Krišjānis Valdemārs miris 1891. gada 7. decembrī Maskavā, apbedīts Lielajos kapos Rīgā.
Devums
Krišjānis Valdemārs bija viens no latviešu nacionālās literatūras un publicistikas veidotājiem. Savos rakstos Krišjānis Valdemārs uzstājās pret vācbaltiešu muižnieku privilēģijām Baltijas guberņās, ierosināja vairākas pārvaldes reformas. Aicināja latviešus un igauņus pievērsties jūrniecībai un celt savu nacionālo pašapziņu un kultūru, sekmējot sabiedrisko kustību, kas vēlāk ieguva Pirmās atmodas nosaukumu. Daudz darba veicis jūrniecības popularizēšanai un tās nozīmes apzināšanai. Sastādījis pirmo Krievijas tirdzniecības flotes kuģu sarakstu, panācis vairāku praktisku, jūrnieku vajadzībām piemērotu vārdnīcu izdošanu.
Krišjānis Valdemārs tiek uzskatīts par Jaunlatviešu kustības aizsācēju un tās galveno ideologu. Savācis neskaitāmas tautasdziesmas, kopā ar saviem sekotājiem (Krišjāni Baronu, Frici Brīvzemnieku) izveidojis latviešu dainu skapi.
Krišjānim Valdemāram veltīta Latvijas piemiņas monēta
Sudraba 1 Lats "Krišjānis Valdemārs", 2006. gads
Monētas priekšpuse (averss)
Aversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 2 : 1). Labajā pusē vidū uzraksts 1 LATS, zem tā lejasdaļā puslokā gadskaitlis 2006. Kreisajā pusē attēlota jūra, virs tās - lidojoša kaija.
Monētas aizmugure (reverss)
Reversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 1: 2). Labajā pusē oriģinālā kalumā atveidots Krišjāņa Valdemāra fotoportrets, augšdaļā puslokā uzraksts LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ..., lejasdaļā - Krišjāņa Valdemāra paraksta faksimils. Kreisajā pusē - jūra.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar punktu.
Sudraba 1 Lats "Krišjānis Valdemārs", 2006. gads
Monētas priekšpuse (averss)
Aversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 2 : 1). Labajā pusē vidū uzraksts 1 LATS, zem tā lejasdaļā puslokā gadskaitlis 2006. Kreisajā pusē attēlota jūra, virs tās - lidojoša kaija.
Monētas aizmugure (reverss)
Reversa kompozīcija veidota vertikālā dalījumā (attiecība 1: 2). Labajā pusē oriģinālā kalumā atveidots Krišjāņa Valdemāra fotoportrets, augšdaļā puslokā uzraksts LATVJI, BRAUCIET JŪRIŅĀ..., lejasdaļā - Krišjāņa Valdemāra paraksta faksimils. Kreisajā pusē - jūra.
Monētas josta
Uzraksti LATVIJAS BANKA un LATVIJAS REPUBLIKA, atdalīti ar punktu.
Avoti: ainazumuzejs.lv, wikipedia.org, bank.lv
Līdzīgi raksti:
