Latvijas jūrniecībai un kuģniecība veltītas piemiņas monētas
Burinieki un cita veida kuģi uz Latvijas zelta un sudraba piemiņas monētam.
Latvijā ar apmēram 500 kilometru garo jūras piekrasti izsenis koptas jūrniecības tradīcijas. Latvieši bijuši gan lieliski kuģotāji, gan prasmīgi kuģu būvētāji. Pirmā jūrskola cariskajā Krievijā ar leģendārā latviešu sabiedriskā darbinieka Krišjāņa Valdemāra gādību tika izveidota Ainažos, Vidzemes piekrastē pie jūras, Latvijā.
2014. gadā tiks kalta Latvijas eiro piemiņas monēta veltīta Ainažu Jūrskolas 150 gadu jubilejam. Tieši tādēļ, mēs ar jums kopa, šobrīd aplukosim iepriekšeji kaltas Latvijas piemiņas monētas veltītas Latvijas jūrniecībai un kuģniecība. Kā arī apskatīsim citas Latvijas monētas,kuras tiek atspoguļoti burinieki un cita veida kuģi. Bet no sākuma neliels ievads Latvijas jūrniecības vēsture.
2014. gadā tiks kalta Latvijas eiro piemiņas monēta veltīta Ainažu Jūrskolas 150 gadu jubilejam. Tieši tādēļ, mēs ar jums kopa, šobrīd aplukosim iepriekšeji kaltas Latvijas piemiņas monētas veltītas Latvijas jūrniecībai un kuģniecība. Kā arī apskatīsim citas Latvijas monētas,kuras tiek atspoguļoti burinieki un cita veida kuģi. Bet no sākuma neliels ievads Latvijas jūrniecības vēsture.
Rīga
Latvijas jūrniecība un kuģniecības vēsture:
Jau kopš 9. gadsimta Latvijas teritorijā dzīvojošās baltu tautas bija aktīvi kuģotāji, tirgotāji un pat jūras laupītāji – no kuršu sirotājiem esot baidījušies pat ziemeļvalstu vikingi. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs glabā daudz spilgtu liecību par seno laiku kuģotājiem un pašiem kuģiem. Tur apskatāms arī Vecrīgas izrakumos atrastais tā sauktais Rīgas kuģis – aptuveni 12. gadsimtā būvēts ozolkoka burinieks.
Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, Latvijas kuģniecība uzplauka Hanzas savienības periodā viduslaikos, bet it sevišķi -Kurzemes hercogistes laikā (1562 – 1795). Nelielā Kurzemes hercogiste kļuva par bagātu Eiropas valsti, kas ne tikai veiksmīgi tirgojās un nodarbojās ar rūpniecību, bet arī uzturēja divas kolonijas (Tobago Latīņamerikā un Andreja fortu Gambijā, Rietumāfrikā). Ar hercoga Jēkaba gādību tika uzbūvēti vairāki simti burinieku, tostarp 27 kuģus Kurzemes meistari uzbūvēja Francijai, bet sešus – Lielbritānijai! Diemžēl Kurzemes hercoga vērienīgo floti pilnībā iznīcināja Ziemeļu karš (1700–1721), bet Latvijas teritorija kļuva par cariskās Krievijas sastāvdaļu.
Jūrniecība Latvijā atdzima pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimtā, kad viens no jaunlatviešu kustības izcilākajiem pārstāvjiem Krišjānis Valdemārs aktīvi iestājās par jūrskolas izveidi un jūrniecības tradīciju attīstību savā dzimtenē. Viņa centieni Krievijā guva atsaucību, un Latvijas kuģniecībai sākās zelta laiki. Tika uzbūvēts vairāk nekā 500 tālbraucēju burinieku un ierīkotas jaunas ostas - Ainažos, Pāvilostā, Rojā un Salacgrīvā.
Pirmais latviešu burinieks pāri Atlantijas okeānam devās 1870. gadā, un kuģa apkalpi veidoja vietējie iedzīvotāji, kas nepieciešamās jūrniecības zināšanas bija apguvuši pašmācības ceļā, kuģojot gar Baltijas jūras piekrasti. 1864. gadā tika nodibinātaAinažu jūrskola. Par tās veiksmīgo darbību liecina fakts, ka ik gadu skolu pabeidza apmēram 30 labi izglītotu tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu, kas darbu atrada arī pasaules lielākajās kuģu kompānijās. Tagad Ainažos atrodas Jūrskolas muzejs, kura dārzā apskatāma arī enkuru kolekcija.
Jau kopš 9. gadsimta Latvijas teritorijā dzīvojošās baltu tautas bija aktīvi kuģotāji, tirgotāji un pat jūras laupītāji – no kuršu sirotājiem esot baidījušies pat ziemeļvalstu vikingi. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejs glabā daudz spilgtu liecību par seno laiku kuģotājiem un pašiem kuģiem. Tur apskatāms arī Vecrīgas izrakumos atrastais tā sauktais Rīgas kuģis – aptuveni 12. gadsimtā būvēts ozolkoka burinieks.
Ņemot vērā izdevīgo ģeogrāfisko stāvokli, Latvijas kuģniecība uzplauka Hanzas savienības periodā viduslaikos, bet it sevišķi -Kurzemes hercogistes laikā (1562 – 1795). Nelielā Kurzemes hercogiste kļuva par bagātu Eiropas valsti, kas ne tikai veiksmīgi tirgojās un nodarbojās ar rūpniecību, bet arī uzturēja divas kolonijas (Tobago Latīņamerikā un Andreja fortu Gambijā, Rietumāfrikā). Ar hercoga Jēkaba gādību tika uzbūvēti vairāki simti burinieku, tostarp 27 kuģus Kurzemes meistari uzbūvēja Francijai, bet sešus – Lielbritānijai! Diemžēl Kurzemes hercoga vērienīgo floti pilnībā iznīcināja Ziemeļu karš (1700–1721), bet Latvijas teritorija kļuva par cariskās Krievijas sastāvdaļu.
Jūrniecība Latvijā atdzima pēc dzimtbūšanas atcelšanas 19. gadsimtā, kad viens no jaunlatviešu kustības izcilākajiem pārstāvjiem Krišjānis Valdemārs aktīvi iestājās par jūrskolas izveidi un jūrniecības tradīciju attīstību savā dzimtenē. Viņa centieni Krievijā guva atsaucību, un Latvijas kuģniecībai sākās zelta laiki. Tika uzbūvēts vairāk nekā 500 tālbraucēju burinieku un ierīkotas jaunas ostas - Ainažos, Pāvilostā, Rojā un Salacgrīvā.
Pirmais latviešu burinieks pāri Atlantijas okeānam devās 1870. gadā, un kuģa apkalpi veidoja vietējie iedzīvotāji, kas nepieciešamās jūrniecības zināšanas bija apguvuši pašmācības ceļā, kuģojot gar Baltijas jūras piekrasti. 1864. gadā tika nodibinātaAinažu jūrskola. Par tās veiksmīgo darbību liecina fakts, ka ik gadu skolu pabeidza apmēram 30 labi izglītotu tālbraucēju stūrmaņu un kapteiņu, kas darbu atrada arī pasaules lielākajās kuģu kompānijās. Tagad Ainažos atrodas Jūrskolas muzejs, kura dārzā apskatāma arī enkuru kolekcija.
|
Diemžēl Pirmais pasaules karš gandrīz pilnībā iznīcināja Latvijā uzbūvēto floti, un ne mazāk postošs bija arī Otrais pasaules karš, kas aprāva ne tikai Latvijas kuģniecības attīstību, bet arī likvidēja pašu Latvijas valsti.
Par jūrniecības zelta laikiem Latvijā joprojām liecina bākas Baltijas jūras krastos. Pavisam Latvijā ir vairāk nekā 10 bāku. No tām noteikti jāmin Miķeļbāka jeb Miķeļtornis, kas ir augstākā bāka Baltijā (65 metri). Uzkāpjot pa 293 pakāpieniem līdz Miķeļtorņa augšai, skatienam paveras iespaidīga panorāma. Ovišraga bāka ir senākā funkcionējošā šāda veida celtne Latvijā – tās 38 metrus augstais, masīvais tornis celts 1814. gadā. Užavas bāka izceļas ar to, ka atrodas augstā kāpā pašā jūras malā, kuru no ieskalošanas jūrā pasargā pamatīgi viļņlauži. Savukārt Šlīteres bāka nemaz neatrodas jūras krastā, bet gan piecu kilometru attālumā no tā – Slīteres nacionālā parka Zilo kalnu kraujas galā. Tāpēc, lai arī bākas augstums ir tikai 22 metri, tās navigācijas uguns spīd visaugstāk Latvijā – 98 metrus virs jūras līmeņa! Kolkas raga bāka būvēta uz sēkļa jūrā, sešus kilometrus no krasta. Kolkas rags vienmēr bijis ļoti bīstams kuģotājiem, kur nogrimis ne viens vien kuģis. Ievērības cienīga ir arī Mērsraga bāka, kuras tornis izgatavots Francijā. |
Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs
|
Jūrniecības vēstures seno elpu vēl joprojām var just mazajos zvejniekciemos un ostās. Zvejniekciemu apbūve, kāda tā bijusi 18. un 19. gadsimtā, mūsdienās saglabājusies Kurzemes jūrmalā, it sevišķi - Papē, kur Ķoniņciema „Vītolniekos” atvērta brīvdabas muzeja filiāle, kas dod iespēju tuvāk iepazīt kādreizējo zvejnieku dzīvi. Apmeklēšanai var ieteikt arī Lībiešu jeb Līvu krastu, kur zvejniekciemiem piemīt autentiska senatnes burvība.
Ar jūrniecības senāko vēsturi var iepazīties arī muzejos, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijas rietumu daļā Kurzemē. Muzejs, kas ierīkots Livonijas ordeņa pilī Ventspilī, citstarp stāsta par šīs nozīmīgās piejūras pilsētas ostas vēsturi. Par kuģniecības tradīcijām var uzzināt arī Liepājas muzejā, kas atradis mājvietu greznā namā Kūrmājas prospektā. Kuģu būves un kuģniecības tradīcijām Talsu novadā veltīta ekspozīcija Rojas Jūras zvejniecības muzejā, bet liecības par Sakas un Pāvilostas piekrastes kuģinieku dzīvi atrodamas Pāvilostas novadpētniecības muzejā.
Vidzemē ieskatu senajās kuģniecības tradīcijas var gūt ne tikai Ainažu Jūrskolas muzejā, bet arī Salacgrīvas muzejā, kur ekspozīcija stāsta par Vidzemes piekrastes un Salacas zvejnieku dzīvi.
Ar jūrniecības senāko vēsturi var iepazīties arī muzejos, no kuriem lielākā daļa atrodas Latvijas rietumu daļā Kurzemē. Muzejs, kas ierīkots Livonijas ordeņa pilī Ventspilī, citstarp stāsta par šīs nozīmīgās piejūras pilsētas ostas vēsturi. Par kuģniecības tradīcijām var uzzināt arī Liepājas muzejā, kas atradis mājvietu greznā namā Kūrmājas prospektā. Kuģu būves un kuģniecības tradīcijām Talsu novadā veltīta ekspozīcija Rojas Jūras zvejniecības muzejā, bet liecības par Sakas un Pāvilostas piekrastes kuģinieku dzīvi atrodamas Pāvilostas novadpētniecības muzejā.
Vidzemē ieskatu senajās kuģniecības tradīcijas var gūt ne tikai Ainažu Jūrskolas muzejā, bet arī Salacgrīvas muzejā, kur ekspozīcija stāsta par Vidzemes piekrastes un Salacas zvejnieku dzīvi.
Kā jau mēc rakstījam citas sadaļas, nākamgad Latvijas Banka plāno izlaist 5 piemiņas eiro monētas, viena no kurām tiks veltīta latviešu profesionālās jūrniecības šūpuļim - Ainažu jūrskolai 150 gadu jubilejā. Gaidot jaunākas ziņas par šīs monētas dizainu apskatīsim citas Latvijas monētas, kuras ir atspoguļoti jūrniecības un kuģniecības temati.
Pirma dalā mēs apskatīsim Latvijas monētas kurast tika tieši veltītas jūrniecībai un kuģniecībai, savukārt Otra daļā, mēs arī aplukosim citas Latvijas piemiņas monētas kuras var atrast kuģu attēlus un saistīto simboliku (ģērboņi u.t.t.).
Pirma dalā mēs apskatīsim Latvijas monētas kurast tika tieši veltītas jūrniecībai un kuģniecībai, savukārt Otra daļā, mēs arī aplukosim citas Latvijas piemiņas monētas kuras var atrast kuģu attēlus un saistīto simboliku (ģērboņi u.t.t.).
Pirma daļa: Latvijas jūrniecībai un kuģniecībai veltītas piemiņas monētas.
10 Latu "Gafelšoneris "Julia Maria"", 1995. gads
|
Latvijas 10 Latu "Gafelšoneris "Julia Maria" monēta, 1995.gads
Monēta izlaista starptautiskas monētu programmas ietvaros Nominālvērtība: 10 latu Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g Materiāls: sudrabs, 925. raudze Kalums: augstākais (proof) Kalta 1996. g. (datējums - 1995) Valcambi SA (Šveice) Mākslinieks J. Strupulis (grafiskais dizains un plastiskais veidojums) |
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1995. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots buru kuģis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts GAFELŠONERIS · JULIA MARIA · 1895, zem attēla - skaitlis 10, aiz tā - uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1995. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots buru kuģis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts GAFELŠONERIS · JULIA MARIA · 1895, zem attēla - skaitlis 10, aiz tā - uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.
|
Latvijas 10 Latu "Gafelšoneris "Julia Maria"" monēta, 1997. gads
Nominālvērtība: 10 latu Izmēri: diametrs - 13.92 mm, svars - 1.2442 g (1/25 Trojas unces) Materiāls: 999° zelts Kalums: augstākais (proof) Kalta 1997. g. Valcambi SA (Šveice) Mākslinieks J. Strupulis (grafiskais dizains un plastiskais veidojums) Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1997. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA. Monētas aizmugure (reverss) Centrā attēlots buru kuģis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts GAFELŠONERIS · JULIA MARIA · 1895, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU. Monētas josta Vertikāli rievota. |
10 Latu "Gafelšoneris "Julia Maria" , 1997. gads
|
Latvijā XIX gs. beigas un XX gs. sākums bija koka burinieku būves uzplaukuma laiks. To veicināja lētie kokmateriāli un darbaspēks, kā arī turīgāko zemnieku, nākamo kuģu īpašnieku, centieni iegūt ekonomisko neatkarību. Galvenie burinieku tipi bija 2-4 mastu šoneri un gafelšoneri. Burinieku komandas pārsvarā sastāvēja no vietējiem iedzīvotājiem - latviešiem, kuri profesionālo izglītību ieguva t.s. "Valdemāra jūrskolās" (pirmā no tām atvērta 1864. gadā Ainažos). No XIX gs. otrās puses līdz 1. pasaules karam Latvijā uzbūvēja ap 550 šādu tāliem braucieniem piemērotu burinieku.
Monētas reversā attēlotais trīsmastu gafelšoneris "Julia Maria" ir savam laikam raksturīgs ievērojamā latviešu meistara Mārtiņa Morgenšterna 1895. gadā būvēts burukuģis. Kuģa garums bija 35 m, platums 8.5 m, lielākā masta augstums - 31 m. "Julia Maria" piederēja brāļiem Ģirtam un Jānim Muceniekiem, tā komandā bija stūrmanis, 4 matroži un koks. Savā 25 gadus ilgajā mūžā "Julia Maria" vaica vairākus transatlantiskus reisus, bija piestājis Ņūportas (Lielbritānija), Lisabonas (Portugāle), Vlārdingenas (Nīderlande), Tromses (Norvēģija), Arhangeļskas (Krievija), Trinidādas (Amerika, Vestindija) un citās ostās. Burenieks gāja bojā 1920. gadā Ziemeļjūrā.
Monētas aversā atveidots Latvijas Republikas lielais ģerbonis.
20 Latu "Fregate "Gekrönte Ehlendt"", 1997. gads
|
Latvijas 20 Latu "Fregate "Gekrönte Ehlendt"" monēta, 1997. gads
Nominālvērtība: 20 latu Izmēri: diametrs - 25.00 mm, svars - 7.776 g Materiāls: 583° zelts (pārklāts ar 24 karātu zeltu) Kalums: augstākais (proof) Kalta 1997. g. Valcambi SA (Šveice) Mākslinieki: A. Priedīte (grafiskais dizains), J. Strupulis (plastiskais veidojums) |
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1997. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots buru kuģis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts FREGATE · GEKRÖNTE EHLENDT · 1642; zem attēla - skaitlis 20 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Vertikāli rievota.
XVII gs. Kurzemes un Zemgales hercogistē attīstījās kuģubūve, augstāko pakāpi sasniedzot Ketleru dzimtas atvases hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1681). Lielākā no sešām kuģubūvētavām atklāta pie Ventspils (1638). Tajā uzbūvēja vairāk nekā 120 fregates, galiotes, korvetes u.c. tipu buriniekus, kas veda kravas uz visdažādākajām pasaules valstīm un devās arī uz abām hercoga Jēkaba kolonijām - Svētā Andreja salu Āfrikā, Gambijas upes grīvā, un Tobāgo salu Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu dienvidos.
Hercogistes tirdzniecības kuģu karogu taisnstūra laukums bija sadalīts pa diagonāli; to viena daļa bija aveņsarkana ar baltu četrstūri centrā, otra - balta ar aveņsarkanu četrstūri.
Buriniekiem deva gan latīņu, franču, holandiešu un vācu vārdus ar abstraktu nozīmi, gan cilvēku vārdus, dzīvnieku, zivju u.c. nosaukumus ("Uzticība", "Liktenis", "Pacietība", "Puķu pods", "Plekste", "Lācis", "Valzivs" u.c.).
1642. gada 9. martā Ventspilī uzsāka burinieka "Kronētais alnis" ("Gekrönte Ehlendt") būvi. Šī trīsmastnieka garums bija 28.3 m, tilpība - 320 t. Pirmajā reisā tas devās 1643. gada 18. maijā. Hercoga flotē burinieks bija līdz 1645. gadam, kad to nolaupīja spāņu jūras laupītāji.
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1997. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots buru kuģis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts FREGATE · GEKRÖNTE EHLENDT · 1642; zem attēla - skaitlis 20 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Vertikāli rievota.
XVII gs. Kurzemes un Zemgales hercogistē attīstījās kuģubūve, augstāko pakāpi sasniedzot Ketleru dzimtas atvases hercoga Jēkaba valdīšanas laikā (1642-1681). Lielākā no sešām kuģubūvētavām atklāta pie Ventspils (1638). Tajā uzbūvēja vairāk nekā 120 fregates, galiotes, korvetes u.c. tipu buriniekus, kas veda kravas uz visdažādākajām pasaules valstīm un devās arī uz abām hercoga Jēkaba kolonijām - Svētā Andreja salu Āfrikā, Gambijas upes grīvā, un Tobāgo salu Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu dienvidos.
Hercogistes tirdzniecības kuģu karogu taisnstūra laukums bija sadalīts pa diagonāli; to viena daļa bija aveņsarkana ar baltu četrstūri centrā, otra - balta ar aveņsarkanu četrstūri.
Buriniekiem deva gan latīņu, franču, holandiešu un vācu vārdus ar abstraktu nozīmi, gan cilvēku vārdus, dzīvnieku, zivju u.c. nosaukumus ("Uzticība", "Liktenis", "Pacietība", "Puķu pods", "Plekste", "Lācis", "Valzivs" u.c.).
1642. gada 9. martā Ventspilī uzsāka burinieka "Kronētais alnis" ("Gekrönte Ehlendt") būvi. Šī trīsmastnieka garums bija 28.3 m, tilpība - 320 t. Pirmajā reisā tas devās 1643. gada 18. maijā. Hercoga flotē burinieks bija līdz 1645. gadam, kad to nolaupīja spāņu jūras laupītāji.
10 Latu "Rīgas Kuģis" monēta, 1997. gads
|
Latvijas 10 Latu "Rīgas Kuģis" monēta, 1997. gads
Nominālvērtība: 10 latu Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g Materiāls: 925° sudrabs Kaluma kvalitāte: augstākā (proof) Kalta 1998. g. (datējums - 1997) Valcambi SA (Šveice) Mākslinieki: A. Priedīte (grafiskais dizains), L. Franckēviča-Ulmane (plastiskais veidojums) Monētas priekšpuse (averss) Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1997. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA. Monētas aizmugure (reverss) Augšdaļā attēlots XII gs. kuģis, virs tā puslokā izvietots uzraksts RĪGAS KUĢIS XII GS.; monētas lejasdaļā attēlotas arheoloģiskajos izrakumos atrastās kuģa atliekas, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU. Monētas josta Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm. |
1939. gadā arheologu grupa, kas Vecrīgā veica izrakumus Rīgas Pilsētas vēsturiskā muzeja direktora arheologa Raula Šnores (1901-1962) vadībā, senās Rīgas ostas akvatorijā atsedza kuģa atliekas. Tas bija nogrimis netālu no Rīgas upes kreisā krasta, teritorijā starp tagadējo Vaļņu, Rīdzenes un 13. janvāra ielu un atrasts aptuveni 6.5 m zem tagadējā ielas līmeņa.
Tas bijis klinkera (pārlaidu) tehnikā būvēts burinieks ar augstu priekšgalu, vienu mastu un rāju. Kuģa korpuss un ārējais apšuvums bija darināti no ozola, iekšējais apšuvums - no priedes, dēļi apstrādāti ar cirvi (zāģa lietojums nav konstatēts). Sastiprinājumiem izmantotas koka tapas, dzelzs naglas un kniedes. Kuģa svars bija 4 300 kg, un tas varēja uzņemt ap 30 t kravas. Rīgas kuģa garums bijis ap 17 m, platums - 4.9 m, bortu augstums vidusdaļā - ap 2.4 m, iegrime - ap 1 m.
2. pasaules kara laikā daļa arheoloģiskajos izrakumos atsegto kuģa fragmentu gāja bojā. Pētījumi atsākās 1970. gadā, un tapa Rīgas kuģa tehniskie rasējumi un no ozolkoka darināts modelis mērogā 1:10. Pētnieki unikālo atradumu datē ar XII gs. beigām. Rīgas kuģa fragmenti un modelis apskatāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā.
Tas bijis klinkera (pārlaidu) tehnikā būvēts burinieks ar augstu priekšgalu, vienu mastu un rāju. Kuģa korpuss un ārējais apšuvums bija darināti no ozola, iekšējais apšuvums - no priedes, dēļi apstrādāti ar cirvi (zāģa lietojums nav konstatēts). Sastiprinājumiem izmantotas koka tapas, dzelzs naglas un kniedes. Kuģa svars bija 4 300 kg, un tas varēja uzņemt ap 30 t kravas. Rīgas kuģa garums bijis ap 17 m, platums - 4.9 m, bortu augstums vidusdaļā - ap 2.4 m, iegrime - ap 1 m.
2. pasaules kara laikā daļa arheoloģiskajos izrakumos atsegto kuģa fragmentu gāja bojā. Pētījumi atsākās 1970. gadā, un tapa Rīgas kuģa tehniskie rasējumi un no ozolkoka darināts modelis mērogā 1:10. Pētnieki unikālo atradumu datē ar XII gs. beigām. Rīgas kuģa fragmenti un modelis apskatāmi Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja ekspozīcijā.
10 Latu "Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"", 1998. gads
|
Latvijas 10 Latu "Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs"" monēta, 1998. gads
Nominālvērtība: 10 latu Izmēri: diametrs - 38.61 mm, svars - 31.47 g Materiāls: 925° sudrabs Kaluma kvalitāte: augstākā (proof) Kalta 1998. g. Valcambi SA (Šveice) Mākslinieki: A. Priedīte (grafiskais dizains), J. Ronis (plastiskais veidojums) |
Monētas priekšpuse (averss)
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1998. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots ledlauzis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts LEDLAUZIS · KRIŠJĀNIS VALDEMĀRS · 1925, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.
Jūras ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" XX gs. 20. un 30. gados bija vienīgais jaunais Latvijas tvaikonis un paredzēts darbam ziemā aizsalstošajā Rīgas ostā, bet izmantots arī Valsts prezidenta eskortam.
Lielbritānijas firmas William Beardmore un Vickers ledlauža būvi Glāzgovā veica 1924.-1925. gadā. Tā tilpība bija 1 932 bruto reģistra t, garums - 60 m, platums - 17 m, iegrime - 6.7 m, jauda - 5 200 ZS. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14.4 mezgli, cietā, gludā ledū - 3 mezgli. Ledlauzim, kuru ierakstīja Latvijas flotes reģistros, deva izcilā latviešu jūrniecības attīstības veicinātāja un pētnieka Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) vārdu. Pirmajā braucienā no Rīgas ostas "Krišjānis Valdemārs" devās 1926. gada 13. janvārī. "Krišjānis Valdemārs" piederēja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam. Tā piederības osta bija Rīga. Pirmais ledlauža kapteinis Kārlis Cērps (1875-1931) to vadīja līdz savai nāvei, tad (1931-1940) kapteinis bija Fricis Veidners (1883-1942) un Pēteris Maurītis (1887-?).
Pēc Latvijas okupācijas kuģi nacionalizēja, un, 2. pasaules karam ienākot Latvijā, tas karavānā kopā ar tirdzniecības kuģiem tika evakuēts uz Tallinu. 1941. gada augusta beigās ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" no Tallinas devās uz Kronštati, 28. augustā uzdūrās uz mīnas un gāja bojā.
Centrā Latvijas lielā valsts ģerboņa attēls, zem tā gadskaitlis 1998. Monētas augšā puslokā uzraksts LATVIJAS, apakšā - REPUBLIKA.
Monētas aizmugure (reverss)
Centrā attēlots ledlauzis, virs attēla puslokā izvietots uzraksts LEDLAUZIS · KRIŠJĀNIS VALDEMĀRS · 1925, zem attēla - skaitlis 10 un uzraksts LATU.
Monētas josta
Divi uzraksti LATVIJAS BANKA, atdalīti ar trim zvaigznītēm.
Jūras ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" XX gs. 20. un 30. gados bija vienīgais jaunais Latvijas tvaikonis un paredzēts darbam ziemā aizsalstošajā Rīgas ostā, bet izmantots arī Valsts prezidenta eskortam.
Lielbritānijas firmas William Beardmore un Vickers ledlauža būvi Glāzgovā veica 1924.-1925. gadā. Tā tilpība bija 1 932 bruto reģistra t, garums - 60 m, platums - 17 m, iegrime - 6.7 m, jauda - 5 200 ZS. Kuģa lielākais ātrums brīvā ūdenī bija 14.4 mezgli, cietā, gludā ledū - 3 mezgli. Ledlauzim, kuru ierakstīja Latvijas flotes reģistros, deva izcilā latviešu jūrniecības attīstības veicinātāja un pētnieka Krišjāņa Valdemāra (1825-1891) vārdu. Pirmajā braucienā no Rīgas ostas "Krišjānis Valdemārs" devās 1926. gada 13. janvārī. "Krišjānis Valdemārs" piederēja Tirdzniecības un rūpniecības ministrijas Jūrniecības departamentam. Tā piederības osta bija Rīga. Pirmais ledlauža kapteinis Kārlis Cērps (1875-1931) to vadīja līdz savai nāvei, tad (1931-1940) kapteinis bija Fricis Veidners (1883-1942) un Pēteris Maurītis (1887-?).
Pēc Latvijas okupācijas kuģi nacionalizēja, un, 2. pasaules karam ienākot Latvijā, tas karavānā kopā ar tirdzniecības kuģiem tika evakuēts uz Tallinu. 1941. gada augusta beigās ledlauzis "Krišjānis Valdemārs" no Tallinas devās uz Kronštati, 28. augustā uzdūrās uz mīnas un gāja bojā.
Avoti: latvia.travel/lv, bank.lv
Reklāma lai atbalstītu mūsu mājaslappu
