Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta veltīta Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai, 2015. gads.
2015. gada laikā notiek plašas svīnības, ar vairākam izrādem un ekspozicijam veltītā, Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubilejai. Arī Latvijas Bank nepalaiž garam šo svarīgo notikumu un rudenī plāno izlaist sudraba kolekcijas 5 eiro monētu veltīto Rainim un Aspazijai. Tas nebūs parasta apaļa monēta - tā sastāves no 2 atsevišķam daļam (līdzīgi RTU monētai) ar dažādas intensitātes matējumu un vienas krāsas uzdruku reversā.
Maksimāla tirāža - 7 000 monētas. Izlaista 8. septembrī. Cena - 59.00 EUR.
Vairāk monētu fotogrāfijas var atrast mana "Raiņa un Apazijas" monētu apskata.
Maksimāla tirāža - 7 000 monētas. Izlaista 8. septembrī. Cena - 59.00 EUR.
Vairāk monētu fotogrāfijas var atrast mana "Raiņa un Apazijas" monētu apskata.
|
|
|
Nominālvērtība: 5 Eiro
Svars: 31.47 g, forma: no divām atsevišķām detaļām salikts aplis Metāls: 925° sudrabs Kvalitāte: proof Maksimālā tirāža: 7 000 Kalta: 2015. g. UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva) Mākslinieki Arta Ozola - Jaunarāja — grafiskais dizains Ligita Franckeviča — plastiskais veidojums |
Sākumcena Latvijas Bankā: 59.00 EUR (SVARĪGI: joprojām pieejama LB kasēs).
Pārdošānas cena: Latvijas Banka - 53.00 EUR* Latvijas Banka - 59.00 EUR Latviancoins.lv - 59.00 EUR rns.lv - 59.00 EUR eurogold.lv - 59.00 EUR *vairumtirdzniecības cena, pērkot min. 10 Latvijas Bankas jubilejas un kolekcijas latu un eiro monētas. |
Reklāma lai atbalstītu mūsu mājas lapu. Paldies!
Monētas priekšpuse (averss)
Kreisajā pusē novietots Raiņa dzejas rindu (no dzejas "ŠĪ DZĪVE BIJ TUKŠA") un paraksta faksimils, labajā pusē – Aspazijas dzejas rindu (no dzejas "NEMIERA BĒRNS") un paraksta faksimils. Augšdaļā pa labi uzraksts "5 euro", lejasdaļā pa kreisi uzraksts LATVIJA, zem tā – gadskaitlis 2015.
Monētas aizmugure (reverss)
Kreisajā pusē lejupvērsts sarkanām puķēm rotāts sēdošas Aspazijas tēls, labajā pusē –sēdoša Raiņa tēls. Augšdaļā centrā Raiņa paraksta faksimils, lejasdaļā centrā – Aspazijas paraksta faksimils.
Monētas josta
Gluda.
Kreisajā pusē novietots Raiņa dzejas rindu (no dzejas "ŠĪ DZĪVE BIJ TUKŠA") un paraksta faksimils, labajā pusē – Aspazijas dzejas rindu (no dzejas "NEMIERA BĒRNS") un paraksta faksimils. Augšdaļā pa labi uzraksts "5 euro", lejasdaļā pa kreisi uzraksts LATVIJA, zem tā – gadskaitlis 2015.
Monētas aizmugure (reverss)
Kreisajā pusē lejupvērsts sarkanām puķēm rotāts sēdošas Aspazijas tēls, labajā pusē –sēdoša Raiņa tēls. Augšdaļā centrā Raiņa paraksta faksimils, lejasdaļā centrā – Aspazijas paraksta faksimils.
Monētas josta
Gluda.
Raiņa un Aspazijas dzejoļi, kuru rindas izmantotas uz monētu aversā:
|
Rainis
ŠĪ DZĪVE BIJ TUKŠA Šī dzīve bij tukša – Tu saturu lēji; Šī dzīve bij kaila – Tu puķes sēji; Šī dzīve bij auksta – Tu dvašu dvesi; Šī dzīve bij tumša – Tu sauli nesi. Es atkal sauli Varēšu vēstīt, Mirušās krūtīs Cerību dēstīt. no dzejoļu krājuma “Tālas noskaņas zilā vakarā”, 1903. gads |
Aspazija
NEMIERA BĒRNS Ne liegi man izgaist, Kā rītrasas piliens Gaist robotā lapā, Kad uzlec saule! Ne laiski man līgot, Kā zirneklītis Pa zīda diegu Kāpj augšup un lejup. Ne droši man slēpties, Kā skarota vārpa Līkst vilnainā druvā Starp citām, aiz citām. Ne saldi man dusēt, Kā dzelmes pērle Dus bezdibenim Pie melnajām krūtīm. Mans miers ir — nemiers, Mana laime ir — sāpes; Nav lemts man stāvēt, Nav ļauts man dusēt. Pats rīts vēl nav modies, Jau modina mani! Nav laiks vēl nācis, Bet sūta jau mani! Kā vētrai man jāiet, Lai mākoņu strūkles Pa negaisa kamoliem Saveltu kopā. Un mūžam man steigties, Kā nākotne steidzas Ar degošām kurpēm Pa tagadni pāri. no dzejoļu krājuma “Ziedu klēpis”, 1911. gads |
Līdz šim Aspazijai vel nebija veltīta neviena monēta, savukārt Rainis tika atspoguļots monētas divas reizes. Pirmo reizi, vel PSRS laikā kaltā 1 rubļa piemiņas monētā "Rainis", 1990. gads. Tirāža - 2 600 000 monētas.
PSRS, piemiņas 1 rublis "Rainis", 1990. gads
Otro reizi - jau Latvijas kolekcijas sudraba 1 Lats monēta "Rainis", 2005. gads. Tirāža - 5 000 monētas.
Pirms pusotra gadsimta tagadējās Latvijas dienvidu puse – Sēlija un Zemgale – dāvāja divus izcilus prātus. Rainis (Jānis Krišjānis Pliekšāns; 1865–1929) bija latviešu dzejnieks, dramaturgs, tulkotājs, teātra darbinieks, žurnālists un politiķis ar Sanktpēterburgas Universitātes jurista izglītību, viens no Jaunās strāvas pārstāvjiem. Aspazija (Johanna Emīlija Lizete Rozenberga; prec. Elza Valtere, kopš 1897. gada – Elza Pliekšāne; 1865–1943) bija dzejniece, dramaturģe, tulkotāja un sabiedriskā darbiniece.
Jaunstrāvnieka aktivitātes kļuva par iemeslu Raiņa apcietinājumam, bet vēlāk nometinājumam Pleskavā un izsūtījumam uz Slobodsku, kur viņam 1897.–1903. gadā pievienojās Aspazija. Iesaistīšanās 1905. gada revolūcijas ideoloģiskajās norisēs radīja draudus dzīvībai un lika meklēt glābiņu emigrācijā Šveicē līdz pat Latvijas valstiskuma izveidei. Savukārt dzīve jaunizveidotajā valstī līdzās profesionālam literāta darbam paplašinājās ar darbu parlamentā, Rainim ražīgu gadu aizvadot arī izglītības ministra amatā un sniedzot atbalstu Latviešu folkloras krātuves, Latvijas Nacionālās operas un Brīvdabas muzeja izveidei.
Rainis un Aspazija bija Latvijas valstiskuma idejas garīgās dimensijas spilgti pārstāvji, kuri savos darbos vizualizēja un iedzīvināja brīvības tēlus – sarkanās puķes, saulaino stūrīti (Aspazija), kalnā kāpēju, nākotnes cilvēku, stikla kalnu, zelta zirgu, Antiņu, Balto tēvu, Lāčplēsi un Spīdolu, Laimdotu (Rainis).
Jaunstrāvnieka aktivitātes kļuva par iemeslu Raiņa apcietinājumam, bet vēlāk nometinājumam Pleskavā un izsūtījumam uz Slobodsku, kur viņam 1897.–1903. gadā pievienojās Aspazija. Iesaistīšanās 1905. gada revolūcijas ideoloģiskajās norisēs radīja draudus dzīvībai un lika meklēt glābiņu emigrācijā Šveicē līdz pat Latvijas valstiskuma izveidei. Savukārt dzīve jaunizveidotajā valstī līdzās profesionālam literāta darbam paplašinājās ar darbu parlamentā, Rainim ražīgu gadu aizvadot arī izglītības ministra amatā un sniedzot atbalstu Latviešu folkloras krātuves, Latvijas Nacionālās operas un Brīvdabas muzeja izveidei.
Rainis un Aspazija bija Latvijas valstiskuma idejas garīgās dimensijas spilgti pārstāvji, kuri savos darbos vizualizēja un iedzīvināja brīvības tēlus – sarkanās puķes, saulaino stūrīti (Aspazija), kalnā kāpēju, nākotnes cilvēku, stikla kalnu, zelta zirgu, Antiņu, Balto tēvu, Lāčplēsi un Spīdolu, Laimdotu (Rainis).
|
Būdami mākslinieciski atšķirīgi (Rainis – ideju dzejnieks, Aspazija – izjūtu dzejniece), viņi veidoja latviešu literatūras, arī latviešu kultūras redzamāko dvīņu pāri. Rainis savu dzeju un dramaturģiju veidoja dzelzī un tēraudā, Aspazija – mīkstajā un elastīgajā vaskā. Vasks izkūst, bet dod smaržu un saules krāsas mirdzumu, savukārt dzelzs un tērauds der tautas norūdīšanai. Šis salikums deva izrāvienu teiksmainajā Latvijas neatkarības izcīnīšanā. Raiņa mākslinieciski spēcīgākā dzejoļu krājuma nosaukums ("Gals un sākums"; 1912) atgādina, ka Rainis un Aspazija ir latviešu klasiskās kultūras (literatūras) noslēgums (gals) un modernās kultūras sākums.
|
|
Gan Rainim (poēma "Ave sol!"), gan Aspazijai tuva bija saules simbolika, kas viņus vienoja, neraugoties uz atšķirībām uzskatos un mākslinieciskajās izpausmēs. Saules – dzīvības, brīvības, spēku atjaunošanas – motīvs caurvij Raiņa un Aspazijas daiļradi. Arī latviešu dainās un mentalitātē tas ir spēcīgākais tautas izdzīvošanas dzinulis. Par abiem jubilāriem tāpat kā par latviešu tautu var teikt – saules apspīdētie un uz sauli tiecošies, saulē spēkus rodošie. Raiņa un Aspazijas jubileja ir īstais brīdis, lai aktualizētu garīgos (vertikālos) orientierus un mēģinātu jaunā gaismā izlasīt Aspazijas vārdus:
"Pats liktens lēmējs, pats sev nelaime un laime.
Pats zemē ieaudzis, pats dzimtā zeme esi."
Raiņa un Aspazijas jubilejai veltītās monētas forma ir pateicīga, lai iekustinātu klasiķu tēlus un rokrakstus. Pieskarieties monētai, lasiet un pārlasiet Raiņa un Aspazijas darbus! Tur ir ne vien teiksmainā Latvijas pagātne, bet arī mūsu stiprā nākotne.
"Pats liktens lēmējs, pats sev nelaime un laime.
Pats zemē ieaudzis, pats dzimtā zeme esi."
Raiņa un Aspazijas jubilejai veltītās monētas forma ir pateicīga, lai iekustinātu klasiķu tēlus un rokrakstus. Pieskarieties monētai, lasiet un pārlasiet Raiņa un Aspazijas darbus! Tur ir ne vien teiksmainā Latvijas pagātne, bet arī mūsu stiprā nākotne.
Rainis
Jānis Rainis, īstajā vārdā Jānis Pliekšāns, dzimis 1865. gada 11. septembrī Dunavas pagasta Varslavānos. Tēvs Krišjānis – vairāku māju nomnieks, māte – Dārta. Bērnību pavadījis tēva nomātajās pusmuižās Tadenavā, Randenē, Berķenelē (Berkenhēgenā), Vasiļovā un Jasmuižā.
Bērnības vērojumi un atmiņas ietvertas autobiogrāfiskajā epā „Saules gadi” (1925). Astoņu–deviņu gadu vecumā Rainis mācījies pansijā pie Vilkumiesta jeb Ēģiptes mācītāja Oskara Svensona, no 1875. gada augusta līdz 1879. gada decembrim – Grīvas vācu skolā. Dzīvodams pansijā pie mežkunga Freiberga, viņš sarakstījis savu pirmo dzejoli „Spalviņu sīko”. 1880. gada janvārī Rainis iestājas Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāzijas klasiskajā nodaļā. Šajā laikā regulāri rakstījis vēstules tuviniekiem (publicētas Kopotu rakstu 19. sēj., 1984).
No 1880. gada augusta kopā ar Leonu Daraškeviču dzīvoja pansijā pie laikraksta „Baltijas Vēstnesis” izdevēja Bernharda Dīriķa. Skolas laikā Rainis apguva latīņu un sengrieķu valodu un daudz lasīja pasaules literatūras klasiku. Sācis vākt arī latviešu folkloru un sacerējis vairākus dzejoļus, kā arī sastādījis nepublicētu krājumu „Rīta dziesmas” pirmo ciklu. Ģimnāzijas laikā sācis arī tulkot Aleksandra Puškina darbus „Skopais bruņinieks” un „Boriss Godunovs”, līdztekus atzīmējis savas ieceres un sarakstījis prozas fragmentu lugai „Imanta”. Lasīt vairāk ->
Bērnības vērojumi un atmiņas ietvertas autobiogrāfiskajā epā „Saules gadi” (1925). Astoņu–deviņu gadu vecumā Rainis mācījies pansijā pie Vilkumiesta jeb Ēģiptes mācītāja Oskara Svensona, no 1875. gada augusta līdz 1879. gada decembrim – Grīvas vācu skolā. Dzīvodams pansijā pie mežkunga Freiberga, viņš sarakstījis savu pirmo dzejoli „Spalviņu sīko”. 1880. gada janvārī Rainis iestājas Rīgas pilsētas (vācu) ģimnāzijas klasiskajā nodaļā. Šajā laikā regulāri rakstījis vēstules tuviniekiem (publicētas Kopotu rakstu 19. sēj., 1984).
No 1880. gada augusta kopā ar Leonu Daraškeviču dzīvoja pansijā pie laikraksta „Baltijas Vēstnesis” izdevēja Bernharda Dīriķa. Skolas laikā Rainis apguva latīņu un sengrieķu valodu un daudz lasīja pasaules literatūras klasiku. Sācis vākt arī latviešu folkloru un sacerējis vairākus dzejoļus, kā arī sastādījis nepublicētu krājumu „Rīta dziesmas” pirmo ciklu. Ģimnāzijas laikā sācis arī tulkot Aleksandra Puškina darbus „Skopais bruņinieks” un „Boriss Godunovs”, līdztekus atzīmējis savas ieceres un sarakstījis prozas fragmentu lugai „Imanta”. Lasīt vairāk ->
Aspazija
Dzimusi Elza Rozenberga, precējusies Pliekšāne; 1865. gada 16. martā Zaļenieku pagasta Daukšās. Aspazija dzimusi saimnieka ģimenē. Mācās Zaļāsmuižas pagastskolā, Jelgavas Dorotejas meiteņu skolā un Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874-1884), no kuras īsi pirms beigšanas izstājusies.
Piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudējumā V. Šekspīra „Venēcijas tirgotāja” izrādē 1884. gada 30. augustā. Par šo izrādi ar pseidonīmu Kalnu Elza publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā „Baltijas Vēstnesis” 1884. gada 13./25. augustā. Vecāku spiesta, Aspazija 1886. gada 15. jūnijā apprecējās ar Maksi Vilhelmu Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897. gada februārī). Aspazija kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārcēlās uz Jelgavu, kur strādāja dažādus darbus. 1887. gada 24. decembrī „Dienas Lapas” feļetona pielikumā Nr. 296 publicēts pirmais dzejolis „Jaunā gadā”, kuru parakstījusi ar pseidonīmu Aspazija. 1888. gadā Aspazija iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā drāmu „Atriebēja” un ieguva pirmo vietu, bet cenzūra neatļāva lugu izrādīt. Drāmas pamatā konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslinieciski luga bija neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju.
No 1891. līdz 1893. gadam Aspazija strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukas Ķiplokos un Pociema Ķaukuļos, no 1892. līdz 1893. gadam arī Dreiliņu muižā (tagadējā Pāles pagastā) par tās pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāju. Šajā laikā viņa sarakstīja lugas „Vaidelote”, „Zaudētās tiesības” un poēmu „Saules meita”. 1893. gada oktobrī Aspazija sāka strādāt Rīgas Latviešu teātrī. Ievērību guva viņas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam. Lasīt vairāk ->
Piedalījusies Jelgavas pašdarbnieku iestudējumā V. Šekspīra „Venēcijas tirgotāja” izrādē 1884. gada 30. augustā. Par šo izrādi ar pseidonīmu Kalnu Elza publicēts Aspazijas pirmais raksts laikrakstā „Baltijas Vēstnesis” 1884. gada 13./25. augustā. Vecāku spiesta, Aspazija 1886. gada 15. jūnijā apprecējās ar Maksi Vilhelmu Valteru, kas, kļuvis Daukšu īpašnieks, saimniecību izputināja un aizbēga uz Ameriku (laulība šķirta 1897. gada februārī). Aspazija kopā ar vecākiem un tuviniekiem pārcēlās uz Jelgavu, kur strādāja dažādus darbus. 1887. gada 24. decembrī „Dienas Lapas” feļetona pielikumā Nr. 296 publicēts pirmais dzejolis „Jaunā gadā”, kuru parakstījusi ar pseidonīmu Aspazija. 1888. gadā Aspazija iesniedza Rīgas Latviešu biedrības lugu konkursā drāmu „Atriebēja” un ieguva pirmo vietu, bet cenzūra neatļāva lugu izrādīt. Drāmas pamatā konflikts starp latviešu zemniekiem un viņu apspiedējiem. Mākslinieciski luga bija neizstrādāta, bet tajā spēcīgi izskan brīvības cildinājums un naids pret despotiju.
No 1891. līdz 1893. gadam Aspazija strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukas Ķiplokos un Pociema Ķaukuļos, no 1892. līdz 1893. gadam arī Dreiliņu muižā (tagadējā Pāles pagastā) par tās pārvaldnieka Rikveiļa meitu mājskolotāju. Šajā laikā viņa sarakstīja lugas „Vaidelote”, „Zaudētās tiesības” un poēmu „Saules meita”. 1893. gada oktobrī Aspazija sāka strādāt Rīgas Latviešu teātrī. Ievērību guva viņas prologs Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu jubilejas sarīkojumam. Lasīt vairāk ->
