Latvijas 2 eiro piemiņas monēta "Kurzeme", 2017. gads
2017. gadā Latvijas Banka izlaidis vel vienu 2 eiro piemiņas monētu veltīto Latvijas kultūrvēsturiskajiem apgabaliem - 2 eiro monēta "Kurzeme". Monēta jau ierasta veida tiks izlaista divos variantos: apgrozībai paredzēta monēta (UNC) un suvenīriesaiņojumā (BU kvalitāte).
Uz monētas attēlots Latvijas vēsturiskā reģiona – Kurzemes– ģerbonis. Augšā ir emitentvalsts nosaukums “LATVIJA”, un apakšā ir uzraksts “KURZEME”. Labajā pusē – emisijas gads “2017”. Tirāža tiks precizēta.
Uz monētas attēlots Latvijas vēsturiskā reģiona – Kurzemes– ģerbonis. Augšā ir emitentvalsts nosaukums “LATVIJA”, un apakšā ir uzraksts “KURZEME”. Labajā pusē – emisijas gads “2017”. Tirāža tiks precizēta.
|
Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g
Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Laimonis Šēnbergs (grafiskais dizains) Monētas kopējā puse Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO. Monētas nacionālā puse Attēlots Kurzemes ģerbonis. Monētas josta Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums. |
2 eiro monēta "Kurzeme" ir nākama monēta jauna 2 eiro piemiņas monētu sērijā veltītai Latvijas reģioniem/novadiem. Kopā tiek plānotas četras monētas: Vidzeme, Kurzeme, Latgale un Zemgale. Pirma monēta - 2 eiro "Vidzeme" - tika izlasita 2016. gadā.
2017.gadā būs divas šīs sērijas divu eiro piemiņas monētas (Kurzeme un Latgale), bet 2018.gadā - ceturtā (Zemgale), aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Šo piemiņas monētu nacionālajā pusē tiks attēloti attiecīgo kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi. Vel tiks izlaista piektā monēta kura būs veltīta Latvijas novadiem. Visu piecu monētu dizainu izstrādāja Laimonis Šēnbergs.
2017.gadā būs divas šīs sērijas divu eiro piemiņas monētas (Kurzeme un Latgale), bet 2018.gadā - ceturtā (Zemgale), aģentūru LETA informēja Latvijas Bankas preses sekretārs Jānis Silakalns. Šo piemiņas monētu nacionālajā pusē tiks attēloti attiecīgo kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņi. Vel tiks izlaista piektā monēta kura būs veltīta Latvijas novadiem. Visu piecu monētu dizainu izstrādāja Laimonis Šēnbergs.
Kurzeme jeb Kursa ir kultūrvēsturisks novads Latvijas rietumu daļā. Mūsdienu Kurzemes teritoriālā identitāte izsekojama kopš Kurzemes bīskapijas dibināšanas 1230. gadā, lai gan līdz pat 1422. gadam pie Kurzemes pieskaitīja arī Senās Kursas dienvidu daļa mūsdienu Lietuvas teritorijā (Ceklis, Megava un Pilsāts).
Vispārpieņemtajās Kurzemes kultūrvēsturiskajās robežās mūsdienās aptuveni ietilpst divas valsts nozīmes neaizsalstošās ostas pilsētas — Liepāja un Ventspils — un 19 novadi.
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Satversmes 3. pantā. Līdz 2018. gada beigām kā Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tiks izlaistas četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa "Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem" (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā) noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. No Kurzemes un Zemgales pirmā hercoga Gotharda Ketlera ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba (Ketlera ģerbonī – zelta) alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Savukārt Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā tagad gan bez zelta kroņa redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts). Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.
Jau iepriekš Latvijas Banka bija laidusi klajā monētas, kas veltītas Latvijas vēsturiskiem novadiem. Programmā "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" tika veltītas monētas Latgalei, Kurzemei un Vidzemei:
Vispārpieņemtajās Kurzemes kultūrvēsturiskajās robežās mūsdienās aptuveni ietilpst divas valsts nozīmes neaizsalstošās ostas pilsētas — Liepāja un Ventspils — un 19 novadi.
Latvijas dalījums kultūrvēsturiskos apgabalos (Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale) noteikts Satversmes 3. pantā. Līdz 2018. gada beigām kā Latvijas Bankas veltījums Latvijas valsts 100 gadu jubilejā tiks izlaistas četras eiro piemiņas monētas ar kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēliem. Šajos savulaik ar 1930. gada 26. aprīļa "Noteikumiem par Latvijas apgabalu ģerboņiem" (izdoti Satversmes 81. panta kārtībā) noteiktajos un 2012. gadā ar īpašu likumu valsts simbolu tiesisko aizsardzību ieguvušajos ģerboņos ietvertie simboli saistīti ar vēsturiskām norisēm tagadējā Latvijas teritorijā. No Kurzemes un Zemgales pirmā hercoga Gotharda Ketlera ģerboņa pārmantots Zemgales ģerbonī attēlotais zilā laukā sudraba (Ketlera ģerbonī – zelta) alnis un Kurzemes ģerbonī ietvertais sudraba laukā pretēji pagriezts sarkans lauva. Savukārt Pārdaugavas hercogistes ģerbonī ietvertais sarkanā laukā sudraba grifs ar zobenu labajā ķetnā tagad gan bez zelta kroņa redzams Vidzemes ģerbonī (sarkanā laukā) un Latgales ģerbonī (zilā laukā pretēji pagriezts). Latvijas kultūrvēsturisko apgabalu ģerboņu attēli līdz šim monētu dizainā nav izmantoti.
Jau iepriekš Latvijas Banka bija laidusi klajā monētas, kas veltītas Latvijas vēsturiskiem novadiem. Programmā "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" tika veltītas monētas Latgalei, Kurzemei un Vidzemei:
Latvijas Bankas sudraba jubielejas latu komplekts Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" tika veltītas monētas Latgalei, Kurzemei un Vidzemei.
Monētas priekšpuse (averss): Latvija, sudraba 1 lats monēta "Kurzeme", 2003. gads
|
Monētas aizmugure (reverss): Latvija, sudraba 1 lats monēta "Kurzeme", 2003. gads
|
|
|
