Latvijas sudraba kolekcijas 5 eiro monēta Janis Rozentāls "Princese ar pērtiķi", 2016. gads.
23. novembrī Latvijas Banka izlaidis sudraba kolekcijas monētu veltīto Jaņa Rozentāla 150. gadu jubilejai. Monēta būs ar krāsainu Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" atveidojumu. Monētas dizainu izstrādājusi māksliniece Sandra Krastiņa, tās ģipša modeli veidojis tēlnieks Jānis Strupulis. Monētu aversā attēlots gleznas audekls. Monētas reversa - J. Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" krāsaina reprodukcijas uzdruka. Monētu cena - 130 EUR. Aktuālo monētas "Janis Rozentāls" cenu var apskatīt coinsarea.com
Šodien, dienu pirms pārdošanas uzsākšanas Latvijas Bankas (LB) kasēs, bija iespējams rezervēt 300 jaunās Latvijas Bankas kolekcijas monētas, kas veltītas Janim Rozentālam. Pieejamās monētas rezervētas aptuveni minūtes laikā, informē LB pārstāvis Jānis Silakalns.
Monētas maksimālā tirāža ir 7 000, t.sk. rezervācijas sistēmā un Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā sākotnēji būs nopērkama pirmā monētas tirāžas daļa – 3 500 monētas. Vienam pircējam būs iespēja iegādāties piecas monētas.
Kases kārtas numuriņi izņemami rindas kārtībā. Gadījumā, ja būs liels cilvēku pieplūdums, Latvijas Bankas ēkas Rīgā tiks atvērtas pirms kasu darba laika, plkst. 7:00, un uzreiz būs saņemami numuriņi.
Šodien, dienu pirms pārdošanas uzsākšanas Latvijas Bankas (LB) kasēs, bija iespējams rezervēt 300 jaunās Latvijas Bankas kolekcijas monētas, kas veltītas Janim Rozentālam. Pieejamās monētas rezervētas aptuveni minūtes laikā, informē LB pārstāvis Jānis Silakalns.
Monētas maksimālā tirāža ir 7 000, t.sk. rezervācijas sistēmā un Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā sākotnēji būs nopērkama pirmā monētas tirāžas daļa – 3 500 monētas. Vienam pircējam būs iespēja iegādāties piecas monētas.
Kases kārtas numuriņi izņemami rindas kārtībā. Gadījumā, ja būs liels cilvēku pieplūdums, Latvijas Bankas ēkas Rīgā tiks atvērtas pirms kasu darba laika, plkst. 7:00, un uzreiz būs saņemami numuriņi.
|
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 62.00 g Forma: taisnstūris; izmērs: 80.00 mm × 38.00 mm Metāls: 925° sudrabs Kvalitāte: proof ar krāsainu uzdruku reversā Maksimālā tirāža: 7 000 Kalta 2016. g. Koninklijke Nederlandse Munt (Nīderlande) Mākslinieki Grafiskais dizains: Sandra Krastiņa Plastiskais veidojums: Jānis Strupulis Monētas aizmugure (reverss) Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) reprodukcija. Gleznā uz ornamentāla fona attēlota grezni tērpta jauna sieviete, kuras kreļļu virtenē ieķēries pērtiķītis. |
|
Monētas priekšpuse (averss) Imitēta četros laukos sadalīta gleznas aizmugure. Augšā pa kreisi Jaņa Rozentāla paraksta faksimils, zem tā nodalītā laukumā uzraksts "Princese ar pērtiķi", izmēra norāde "147,5 × 71" un gadskaitlis 1913, pa labi – uzraksts "audekls, eļļa". Lejasdaļā vertikāli vietots uzraksts "5 euro" (pa kreisi) un Latvijas Nacionālā mākslas muzeja zīmogs (vidū un pa labi) ar uzrakstu LATVIJAS REPUBLIKA un gadskaitli 2016. Monētas josta Gluda. |
|
Monēta "Janis Rozentāls" cena numismātikas un suvenīru veikalos:
Sākumcena Latvijas Bankā - 130.00 EUR.
Latvijas Banka - 130.00 EUR (120.00 EUR*)
ss.lv - 128.00 EUR
rns.lv - 128.00 EUR
Latviancoins.lv - 130.00 EUR
eurogold.lv - 130.00 EUR
Aktuālo monētas "Janis Rozentāls" cenu var apskatīt coinsarea.com
*vairumtirdzniecības cena pērkot 10+ kolekcijas monētas vai monētu komplektus (taja skaita blisterus)
Sākumcena Latvijas Bankā - 130.00 EUR.
Latvijas Banka - 130.00 EUR (120.00 EUR*)
ss.lv - 128.00 EUR
rns.lv - 128.00 EUR
Latviancoins.lv - 130.00 EUR
eurogold.lv - 130.00 EUR
Aktuālo monētas "Janis Rozentāls" cenu var apskatīt coinsarea.com
*vairumtirdzniecības cena pērkot 10+ kolekcijas monētas vai monētu komplektus (taja skaita blisterus)
15.janvārī oficiāli tika atklāts Jaņa Rozentāla jubilejas gads. Latviešu glezniecības pamatlicēja Jaņa Rozentāla 150.gadadiena tiks svinēta ar plašu un daudzveidīgu programmu visā Latvijā.
Janis Rozentāls (1866-1916) ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kas 19. un 20.gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim.
Gaidot monētu, aicinām iepazīties ar mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites stāstu par gleznas tapšanas vēsturi.
J. Rozentāla glezna "Princese ar pērtiķi" ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja īpašums. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir sagatavojis plašu un daudzpusīgu J. Rozentāla jubilejas gada pasākumu programmu.
Kolekcijas monētai "Princese ar pērtiķi" tiks izveidots īpašs monētu iesaiņojums. Pirmo reizi mēs varam aizmirst par klasisko monētu kārbiņu, jo šoreiz Latvijas Banka izveidos taisnstūra formas iesaiņojumu, atveramo kā grāmata.
Janis Rozentāls (1866-1916) ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kas 19. un 20.gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim.
Gaidot monētu, aicinām iepazīties ar mākslas vēsturnieces Edvardas Šmites stāstu par gleznas tapšanas vēsturi.
J. Rozentāla glezna "Princese ar pērtiķi" ir Latvijas Nacionālā mākslas muzeja īpašums. Latvijas Nacionālais mākslas muzejs ir sagatavojis plašu un daudzpusīgu J. Rozentāla jubilejas gada pasākumu programmu.
Kolekcijas monētai "Princese ar pērtiķi" tiks izveidots īpašs monētu iesaiņojums. Pirmo reizi mēs varam aizmirst par klasisko monētu kārbiņu, jo šoreiz Latvijas Banka izveidos taisnstūra formas iesaiņojumu, atveramo kā grāmata.
|
Par gleznu "Princese ar pērtiķi":
Sajūsmu, apbrīnu un slavu, noniecinājumu un aizmirstību, visbeidzot triumfālu atgriešanos mākslā, laikiem mainoties, pieredzēja J. Rozentāla darbs “Princese ar pērtiķi”.1 Rozentāls bija radījis oriģinālu tēlu, kas apliecināja citādības iespējamību. Tas vainagoja Latvijas simbolisma un jūgendstila sniegumu, iekļaudamies Eiropas mākslas kontekstā. “Princese ar pērtiķi” atklātībā parādījās 1913. gada martāIII Baltijas mākslinieku savienības izstādē Rīgas muzejā, bet savu reputāciju tā nostiprināja vasarā Minhenes Stikla pilī (Glaspalast) apvienības Secession rīkotajā XI starptautiskajā mākslas izstādē. Izstādes laikā Leipcigas izdevniecība “Velhagen & Klasings”, kuras uzmanības lokā bija sieviete kā skaistuma ideāla nesēja, iegādājās šīs J. Rozentāla gleznas reproducēšanas tiesības. Domājams, tiesības netika izmantotas I pasaules kara dēļ, taču ārpusnieku vērtējums vērsa uzmanību uz veiksmīgo atradumu. Mākslinieks darināja gleznas replikas, variējot formāta lielumu un ieviešot atšķirīgas detaļas. Viens no kompozīcijas virtuoziem atkārtojumiem pieder LNMM. |
"Princese ar pērtiķi"
|
Par kompozīcijas pirmo uzmetumu uzlūkojams ogles un zīmuļa zīmējums (71x33 cm, privātkolekcija). Darba nākamā stadija vērojama G. Belēviča kolekcijas eksemplārā. Tas gleznots uz papīra un dublēts uz kartona. Meklējot ideālo risinājumu, papīrs “pagarināts” no 58x27 cm uz 59,5x28,7 cm, vajadzīgo tiesu uzlīmējot uz kartona.
Pirmais paraksts aizkrāsots, otrais novietots mazliet zemāk. Darba aizmugurē redzams cara laika zīmogs, kas apliecina, ka “izvešana uz ārzemēm ir atļauta”. Tāpēc domājams, ka tieši šo darbu izstādīja Minhenē. To, ka Minhenes darbs nebija liels, var nojaust arī no izstādes aculiecinieka gleznotāja Bernharda Borherta Rozentālam rakstītās atklātnes: “Nupat apbrīnoju jūsu “Princesīti” (Prinzeschen), kurai diemžēl ir pārmērīgi spilgti kaimiņi.”2 Minhenes catalogs apstiprina tikai to, ka darbs ir gleznots ar eļļu, par tā pamatni un izmēriem nekas nav teikts.3
Vienlaikus jāņem vērā, ka darbs atšķiras no attēla pirmpublicējuma almanahā “Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen” (1913). Atšķirības meklējamas fonā redzamajā salmu paklājā. Savukārt “Princeses” variantu, ko pēc mākslinieka nāves mantoja viņa ģimene, Rozentāls papildināja ar pērtiķa bļodiņu un augļiem.Savdabīgā pāra priekštečus var ieraudzīt kādā japāņu ksilogrāfijā.4Rozentāla laikabiedri princesē domāja pazīstam vai nu aktrises Marijas Leiko, vai arī somu dejotājas Megijas Gripenbergas vaibstus. Toties par pērtiķa identitāti šaubu nav. Rozentāla dēls Miķelis atcerējās: “Katru rītu Alberta ielā 12 ieradās čigāns ar pērtiķīti. Pērtiķīti tēvs izmantoja kā modeli, un čigāns par katru dienu saņēma 1 rubli.”5
J. Rozentāla darbs “Princese ar pērtiķi” līdz 2006. gadam atradās pie kolekcionāra un drēbnieka Augusta Rusmaņa mantiniekiem. Rusmanis to bija nopircis 1975. gadā no Agras Klaužas, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Dārzkopības katedras vadītāja profesora Jāņa Sudraba audžumeitas.
Pirmais paraksts aizkrāsots, otrais novietots mazliet zemāk. Darba aizmugurē redzams cara laika zīmogs, kas apliecina, ka “izvešana uz ārzemēm ir atļauta”. Tāpēc domājams, ka tieši šo darbu izstādīja Minhenē. To, ka Minhenes darbs nebija liels, var nojaust arī no izstādes aculiecinieka gleznotāja Bernharda Borherta Rozentālam rakstītās atklātnes: “Nupat apbrīnoju jūsu “Princesīti” (Prinzeschen), kurai diemžēl ir pārmērīgi spilgti kaimiņi.”2 Minhenes catalogs apstiprina tikai to, ka darbs ir gleznots ar eļļu, par tā pamatni un izmēriem nekas nav teikts.3
Vienlaikus jāņem vērā, ka darbs atšķiras no attēla pirmpublicējuma almanahā “Jahrbuch der bildenden Kunst in den Ostseeprovinzen” (1913). Atšķirības meklējamas fonā redzamajā salmu paklājā. Savukārt “Princeses” variantu, ko pēc mākslinieka nāves mantoja viņa ģimene, Rozentāls papildināja ar pērtiķa bļodiņu un augļiem.Savdabīgā pāra priekštečus var ieraudzīt kādā japāņu ksilogrāfijā.4Rozentāla laikabiedri princesē domāja pazīstam vai nu aktrises Marijas Leiko, vai arī somu dejotājas Megijas Gripenbergas vaibstus. Toties par pērtiķa identitāti šaubu nav. Rozentāla dēls Miķelis atcerējās: “Katru rītu Alberta ielā 12 ieradās čigāns ar pērtiķīti. Pērtiķīti tēvs izmantoja kā modeli, un čigāns par katru dienu saņēma 1 rubli.”5
J. Rozentāla darbs “Princese ar pērtiķi” līdz 2006. gadam atradās pie kolekcionāra un drēbnieka Augusta Rusmaņa mantiniekiem. Rusmanis to bija nopircis 1975. gadā no Agras Klaužas, Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Dārzkopības katedras vadītāja profesora Jāņa Sudraba audžumeitas.
Janis Rozentāls
15.janvārī oficiāli tika atklāts Jaņa Rozentāla jubilejas gads. Latviešu glezniecības pamatlicēja Jaņa Rozentāla 150.gadadiena tiks svinēta ar plašu un daudzveidīgu programmu visā Latvijā.
Janis Rozentāls (1866-1916) ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kas 19. un 20.gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim.
Mākslinieks, kura radošais veikums ir ietverts arī Latvijas kultūras kanona sarakstā, pieder pie sava laikmeta ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūrā, sabiedriskajā un mākslas dzīvē.
Oficiāli izsludinot 2016.gadu kā Jaņa Rozentāla jubilejas gadu, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde sacīja: "Janis Rozentāls ir ietekmīga sava laika personība sabiedriskajā un mākslas dzīvē un nozīmīga figūra Latvijas kultūrā arī 21.gadsimtā. Tas ir sevišķi būtiski tuvojošās Latvijas valsts simtgades gaidās, kad ikviens ir aicināts apzināt un padziļināt savas zināšanas par mūsu kultūras izcilajām personībām. Jaņa Rozentāla mākslas mantojumu apzināsim ne tikai Saldū, Rīgā un citviet Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā - mākslinieka jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Īpaši priecē iespēja gleznotāja 150.gadadienu sagaidīt pēc vērienīgas rekonstrukcijas atdzimušajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkā, kā arī svinēt to kopā ar Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jubileju."
15.janvārī oficiāli tika atklāts Jaņa Rozentāla jubilejas gads. Latviešu glezniecības pamatlicēja Jaņa Rozentāla 150.gadadiena tiks svinēta ar plašu un daudzveidīgu programmu visā Latvijā.
Janis Rozentāls (1866-1916) ir viens no nacionālās glezniecības skolas pamatlicējiem un Baltijas mākslas modernizētājiem, kas 19. un 20.gadsimtu mijā latviešu profesionālo mākslu pietuvināja Eiropas līmenim.
Mākslinieks, kura radošais veikums ir ietverts arī Latvijas kultūras kanona sarakstā, pieder pie sava laikmeta ietekmīgākajām personībām Latvijas kultūrā, sabiedriskajā un mākslas dzīvē.
Oficiāli izsludinot 2016.gadu kā Jaņa Rozentāla jubilejas gadu, Latvijas Republikas kultūras ministre Dace Melbārde sacīja: "Janis Rozentāls ir ietekmīga sava laika personība sabiedriskajā un mākslas dzīvē un nozīmīga figūra Latvijas kultūrā arī 21.gadsimtā. Tas ir sevišķi būtiski tuvojošās Latvijas valsts simtgades gaidās, kad ikviens ir aicināts apzināt un padziļināt savas zināšanas par mūsu kultūras izcilajām personībām. Jaņa Rozentāla mākslas mantojumu apzināsim ne tikai Saldū, Rīgā un citviet Latvijā, bet arī starptautiskā mērogā - mākslinieka jubileja iekļauta UNESCO svinamo dienu kalendārā. Īpaši priecē iespēja gleznotāja 150.gadadienu sagaidīt pēc vērienīgas rekonstrukcijas atdzimušajā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja ēkā, kā arī svinēt to kopā ar Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jubileju."
Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzeja vadītāja Dace Vosa preses konferencē raksturoja gleznotāju, kurš, kļūdams par daudzpusīgāko sava laika latviešu mākslinieku, ieviesa jaunu estētiku glezniecībā, grafikā, lietišķajā mākslā un darbojās mākslas kritikā. Savukārt viņa laulība ar somu dziedātāju Elliju Forseli veicināja kultūrsakarus ar Somiju.
Jaņa Rozentāla jubilejas gada patronese, rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure atzīmēja: "Jaņa Rozentāla mūža māksla un darbs tautas izglītības jomā balstīja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos un sagatavoja sabiedrību neatkarībai, ko viņš pats nepieredzēja. Mākslinieks stingri stāvēja uz latviskā pamata, tomēr paplašināja redzesloku ar citur Eiropā - Pēterburgā, Helsinkos, Parīzē, kā arī Vācijā un Austrijā novērotām un apgūtām vērtībām."
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzsvēra muzeja apņemšanos koordinēt Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmu un izcēla tās galvenos notikumus. "Zinot Rozentāla nozīmi, to, cik viņa vārds pārklāj dažādas kultūras jomas, tā bija mūsu iniciatīva - aicināt kopā dažādus kolēģus un domāt par kopīgu programmu, par to, kā mēs visi varam šo gadu darīt pilnskanīgāku un pacelt Jaņa Rozentāla vārdu vēl nebijušā augstumā. Viss Jaņa Rozentāla daiļrades ceļš apliecina mākslinieka darbības lielo motivāciju un misijas apziņu, ar kādu viņš realizēja savus dzīves uzdevumus. Lai arī šķiet, ka Rozentāls ir tik tālu pagātnē, jo tiek svinēta 150 gadu jubileja, tomēr viņš ar saviem darbiem ir atnācis līdz mūsdienām, esot šeit uz palikšanu," akcentēja LNMM direktore Māra Lāce.
2016. gada otrajā pusē latviešu mākslas klasiķis tiks godināts ar plašu retrospektīvu izstādi Lielajā izstāžu zālē atjaunotajā LNMM galvenajā ēkā, starptautisku zinātnisko konferenci, kā arī sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" un Rakstniecības un mūzikas muzeju sagatavotu izdevumu - Jaņa Rozentāla darbu reprodukciju albumu, ko papildinās fotogrāfijas un citi dokumentāli materiāli. Savukārt UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2016.gada otrajā pusē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju organizēs informatīvu izstādi par ievērojamo Latvijas mākslas pārstāvi. Pasākumu kalendāram un jaunumiem varēs sekot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājas lapā www.lnmm.lv.
Jaņa Rozentāla jubilejas gada patronese, rakstniece un tulkotāja Anna Žīgure atzīmēja: "Jaņa Rozentāla mūža māksla un darbs tautas izglītības jomā balstīja latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos un sagatavoja sabiedrību neatkarībai, ko viņš pats nepieredzēja. Mākslinieks stingri stāvēja uz latviskā pamata, tomēr paplašināja redzesloku ar citur Eiropā - Pēterburgā, Helsinkos, Parīzē, kā arī Vācijā un Austrijā novērotām un apgūtām vērtībām."
Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce uzsvēra muzeja apņemšanos koordinēt Jaņa Rozentāla jubilejas gada programmu un izcēla tās galvenos notikumus. "Zinot Rozentāla nozīmi, to, cik viņa vārds pārklāj dažādas kultūras jomas, tā bija mūsu iniciatīva - aicināt kopā dažādus kolēģus un domāt par kopīgu programmu, par to, kā mēs visi varam šo gadu darīt pilnskanīgāku un pacelt Jaņa Rozentāla vārdu vēl nebijušā augstumā. Viss Jaņa Rozentāla daiļrades ceļš apliecina mākslinieka darbības lielo motivāciju un misijas apziņu, ar kādu viņš realizēja savus dzīves uzdevumus. Lai arī šķiet, ka Rozentāls ir tik tālu pagātnē, jo tiek svinēta 150 gadu jubileja, tomēr viņš ar saviem darbiem ir atnācis līdz mūsdienām, esot šeit uz palikšanu," akcentēja LNMM direktore Māra Lāce.
2016. gada otrajā pusē latviešu mākslas klasiķis tiks godināts ar plašu retrospektīvu izstādi Lielajā izstāžu zālē atjaunotajā LNMM galvenajā ēkā, starptautisku zinātnisko konferenci, kā arī sadarbībā ar izdevniecību "Neputns" un Rakstniecības un mūzikas muzeju sagatavotu izdevumu - Jaņa Rozentāla darbu reprodukciju albumu, ko papildinās fotogrāfijas un citi dokumentāli materiāli. Savukārt UNESCO galvenajā mītnē Parīzē 2016.gada otrajā pusē Latvijas Nacionālais mākslas muzejs sadarbībā ar UNESCO Latvijas Nacionālo komisiju organizēs informatīvu izstādi par ievērojamo Latvijas mākslas pārstāvi. Pasākumu kalendāram un jaunumiem varēs sekot Latvijas Nacionālā mākslas muzeja mājas lapā www.lnmm.lv.
Runas noslēgumā Māra Lāce citēja pašu Jani Rozentālu: "Tās tautas, kuru gara spēks ir pacēlies līdz tādam kultūras augstumam, ka spēj iemiesoties brīvos mākslas radījumos, – tās sevi ir ierakstījušas dzīvības grāmatā: viņu vēsture, viņu dzīve, domas un jūtas – iekaltas akmens tēlos, ierakstītas mājokļu palodās un audumu metos. Kas paliek pāri, kad pati tauta jau sen aizgājusi neziņā, kas uztur sakarību starp gariem caur gadu tūkstošiem - tā ir viņas māksla…"
Gleznotāja 150.gadadiena sakrīt arī ar ievērojamu Jaņa Rozentāla Rīgas Mākslas vidusskolas jubileju. Par audzēkņu un pedagogu visa gada garumā rīkotajām aktivitātēm, organizējot izstādes, plenēru, skolas salidojumu u.c. pasākumus, informēja Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas vidusskolas direktors Jānis Ziņģītis, īpaši vēršot uzmanību uz to, ka jubilejas gada logotipu veidojuši Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolas audzēkņi.
Savukārt Saldus novada p/a "Saldus TIKS centrs" direktore Laura Liepiņa iepazīstināja ar mākslinieka dzimtajā pusē 2016.gada pavasarī paredzētajām norisēm. Sagaidot gleznotāja dzimšanas dienu, 17. un 18.martā virkni notikumu piedāvās Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, ieskaitot jaunās ekspozīcijas "Jaņa Rozentāla Sapņu tornis" atklāšanu, grāmatas "Rozentāls no Saldus līdz Romai" atvēršanu kopā ar tās autori mākslas zinātnieci Intu Pujāti, jubilejas pastmarkas atklāšanu sadarbībā ar VAS "Latvijas Pasts", "Jaņa Rozentāla prēmijas 2016" pasniegšanu, mākslinieka dzimtas kopā sanākšanu utt.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika rezumēja: "UNESCO svinamo dienu kalendārs ir iniciatīva, kuras mērķis ir izcelt dalībvalstu nozīmīgos notikumus, kas sasaucas ar UNESCO vērtībām izglītībā, kultūrā un zinātnē. Jaņa Rozentāla darbība ir pierādījums tam, ka mākslas valoda var būt ļoti spēcīga un svarīga starpkultūru dialoga forma. Viņa darbība vienlaikus ir stāsts par latviešu nacionālās mākslas veidošanos un simbolisks piemērs tam, kā 19.–20. gadsimtā notika citu Eiropas nāciju pašapziņas veidošanās process un kā veidojās nacionālās mākslas skolas."
Pavasarī pēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ierosinājuma kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, aicinot ar mākslinieka radošo mantojumu iepazīties skolu jauniešus, tiks organizēts konkurss "Solis gleznā. Rozentāls".
15. martā gleznotāja dzimšanas dienas ieskaņai Rīgas Latviešu biedrība rīkos zinātnisku konferenci "Janis Rozentāls. Rīgas pilsoniskā sabiedrība un Rīgas Latviešu biedrība", kā arī sarīkojumu "Janis Rozentāls. Dzīve kā palete". Izstādes un lekcijas par dažādiem klasiķa radošās un sabiedriskās darbības aspektiem 2016.gada gaitā piedāvās Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka un muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs".
Rudenī Helsinkos "Virka Galleria" savu lekciju ciklu un informatīvu ceļojošu izstādi somu, zviedru un angļu valodās veidos Rozentāla biedrība Somijā "Rozentāls-seura". Projekta vadītāja Jennija Kallionsivu. Ir notikušas sarunas par iespējamo Jaņa Rozentāla izstādes organizēšanu Somijā 2017.–2018. gadā, kuras norises vieta tiks precizēta.
Latvijas Banka iecerējusi šovasar izlaist sudraba kolekcijas monētu ar krāsainu Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) atveidojumu. Monētas dizainu izstrādājusi māksliniece Sandra Krastiņa, tās ģipša modeli veidojis tēlnieks Jānis Strupulis.
Jubilejas gada mērķis ir valstiskā un starptautiskā mērogā aktualizēt un popularizēt Jaņa Rozentāla radošo mantojumu un izglītot sabiedrību, rosinot plašāku interesi par nacionālās mākslas vērtībām un paverot iespēju tās iepazīt. Daudzpusīgā, dažādām iniciatīvām bagātā jubilejas gada programma ļaus dziļāk un niansētāk atklāt latviešu klasiķa mākslu, biogrāfiju un personības šķautnes, katram atrodot ko saistošu, vēl nepamanītu viņa daiļradē vai no jauna pārliecinoties par atzītām vērtībām. Tā ir arī iespēja mobilizēt un atbalstīt akadēmiskos spēkus un piesaistīt jaunus pētniekus gleznotāja mazāk apzināto darbības jomu izpētei.
Savukārt Saldus novada p/a "Saldus TIKS centrs" direktore Laura Liepiņa iepazīstināja ar mākslinieka dzimtajā pusē 2016.gada pavasarī paredzētajām norisēm. Sagaidot gleznotāja dzimšanas dienu, 17. un 18.martā virkni notikumu piedāvās Jaņa Rozentāla Saldus vēstures un mākslas muzejs, ieskaitot jaunās ekspozīcijas "Jaņa Rozentāla Sapņu tornis" atklāšanu, grāmatas "Rozentāls no Saldus līdz Romai" atvēršanu kopā ar tās autori mākslas zinātnieci Intu Pujāti, jubilejas pastmarkas atklāšanu sadarbībā ar VAS "Latvijas Pasts", "Jaņa Rozentāla prēmijas 2016" pasniegšanu, mākslinieka dzimtas kopā sanākšanu utt.
UNESCO Latvijas Nacionālās komisijas ģenerālsekretāra pienākumu izpildītāja Baiba Moļņika rezumēja: "UNESCO svinamo dienu kalendārs ir iniciatīva, kuras mērķis ir izcelt dalībvalstu nozīmīgos notikumus, kas sasaucas ar UNESCO vērtībām izglītībā, kultūrā un zinātnē. Jaņa Rozentāla darbība ir pierādījums tam, ka mākslas valoda var būt ļoti spēcīga un svarīga starpkultūru dialoga forma. Viņa darbība vienlaikus ir stāsts par latviešu nacionālās mākslas veidošanos un simbolisks piemērs tam, kā 19.–20. gadsimtā notika citu Eiropas nāciju pašapziņas veidošanās process un kā veidojās nacionālās mākslas skolas."
Pavasarī pēc UNESCO Latvijas Nacionālā komisijas ierosinājuma kopā ar Latvijas Nacionālo kultūras centru un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju, aicinot ar mākslinieka radošo mantojumu iepazīties skolu jauniešus, tiks organizēts konkurss "Solis gleznā. Rozentāls".
15. martā gleznotāja dzimšanas dienas ieskaņai Rīgas Latviešu biedrība rīkos zinātnisku konferenci "Janis Rozentāls. Rīgas pilsoniskā sabiedrība un Rīgas Latviešu biedrība", kā arī sarīkojumu "Janis Rozentāls. Dzīve kā palete". Izstādes un lekcijas par dažādiem klasiķa radošās un sabiedriskās darbības aspektiem 2016.gada gaitā piedāvās Jaņa Rozentāla un Rūdolfa Blaumaņa muzejs, Latvijas Nacionālā bibliotēka un muzejs "Rīgas Jūgendstila centrs".
Rudenī Helsinkos "Virka Galleria" savu lekciju ciklu un informatīvu ceļojošu izstādi somu, zviedru un angļu valodās veidos Rozentāla biedrība Somijā "Rozentāls-seura". Projekta vadītāja Jennija Kallionsivu. Ir notikušas sarunas par iespējamo Jaņa Rozentāla izstādes organizēšanu Somijā 2017.–2018. gadā, kuras norises vieta tiks precizēta.
Latvijas Banka iecerējusi šovasar izlaist sudraba kolekcijas monētu ar krāsainu Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" (1913) atveidojumu. Monētas dizainu izstrādājusi māksliniece Sandra Krastiņa, tās ģipša modeli veidojis tēlnieks Jānis Strupulis.
Jubilejas gada mērķis ir valstiskā un starptautiskā mērogā aktualizēt un popularizēt Jaņa Rozentāla radošo mantojumu un izglītot sabiedrību, rosinot plašāku interesi par nacionālās mākslas vērtībām un paverot iespēju tās iepazīt. Daudzpusīgā, dažādām iniciatīvām bagātā jubilejas gada programma ļaus dziļāk un niansētāk atklāt latviešu klasiķa mākslu, biogrāfiju un personības šķautnes, katram atrodot ko saistošu, vēl nepamanītu viņa daiļradē vai no jauna pārliecinoties par atzītām vērtībām. Tā ir arī iespēja mobilizēt un atbalstīt akadēmiskos spēkus un piesaistīt jaunus pētniekus gleznotāja mazāk apzināto darbības jomu izpētei.
