Latvijas Laimes un Veiksmes Monētas
Laimes nesēju simboli uz Latvijas 1 Lats piemiņās monētam
Sēnas tradīcijas seko laimes un veiksmēs monētam, jo cilvēki jau no laika gala ir bijuši māņticīgi. Viņi ir ticējuši un tic, ka dažādas lietas, parādības var atnest veiksmi, piemēram, pakava atrašana uz ceļa un pārnešana mājās nesīs veiksmi; piemēram, Austrijā jebkurā monēta kura tiek atrasta lietusgāzēs laikā, īpaši nes laimi, jo uzskata kā tas esot nokritusi no debesīm.
Pasaulē par universāliem veiksmes un laimes simboliem tiek uzskatīti pakavs, skursteņslauķis, mārīte un četru lapu āboliņš. Protāms kā katras tautas tradīcijās ir savi specifiski laimes un veiksmes simboli, kurus citas tautības un/vai ticības cilvēki neuzskāta pār īpašiem laimes nesējiem.
Šīs rakts tiks sadalīts divas daļās. Pirmāja daļā, mēs apskatīsim Laimes un Veiksmēs monētas tradicīju vēsturi pasaulē. Savukārt Otrā daļā jau runāsim par Latvijas monētam ar klasiskiem laimes un veiksmes nesēja simboliem, kā arī cītam Latvijas monētam, kuras īpašajos gadījumos arī var uzskatīt par laimes un veiksmes monētam. Uzreiz mēs nevarēsim apskatīt visu iespējamo informāciju, tādēļ nākotnē rakst tiks papildināts ar jauno informāciju.
Pasaulē par universāliem veiksmes un laimes simboliem tiek uzskatīti pakavs, skursteņslauķis, mārīte un četru lapu āboliņš. Protāms kā katras tautas tradīcijās ir savi specifiski laimes un veiksmes simboli, kurus citas tautības un/vai ticības cilvēki neuzskāta pār īpašiem laimes nesējiem.
Šīs rakts tiks sadalīts divas daļās. Pirmāja daļā, mēs apskatīsim Laimes un Veiksmēs monētas tradicīju vēsturi pasaulē. Savukārt Otrā daļā jau runāsim par Latvijas monētam ar klasiskiem laimes un veiksmes nesēja simboliem, kā arī cītam Latvijas monētam, kuras īpašajos gadījumos arī var uzskatīt par laimes un veiksmes monētam. Uzreiz mēs nevarēsim apskatīt visu iespējamo informāciju, tādēļ nākotnē rakst tiks papildināts ar jauno informāciju.
Pirma daļa: Dziedināšanas, Laimes un Veiksmes monētu vēsture un pasaules tradīcijas
1.1. Slimības ārstēšana ar monētam
Monētas kurās tika dotas Eiharistijas (Vissvētākais sakraments) laikā varēja berzēt kermeņā daļas kurus skara reimatisms, jo uzskatīja kā tas palīdzes izveseļoties. Medaljoni un medaļas kuras tika atspoguļota "Uzvara pret Velnu" speciāli tika kaltas Britānijā un tika izdalītas starp nabagajiem, ticot kā tas samazinas slimības un slimos. Tradīcijas par "pieskariena priekšmētiem" nak no Sēnas Romas laikiem, kad Emperātors Vespasians (69 - 79 gs.) sadalīja monētas starp nabagiem, ceremonijā pazistāma kā "pieskariens".
Edward I Groat (1272-1307)
Daudzos gadījumos "pieskarienu monētas" saņēmējs glabāja šis monētas ļoti rupīgi un dažreiz tas palīka ģimenēs vairākās paaudzēs. Kā tas piemēram notīka ar "Li Peni" ("Lee Penny"), kuru ieguva Sers Simons Lokharts (Sir Simon Lochart) Svētā Zemē karagājienas laikā. Ši monēta, Edvarda I grouts (Edward I groat), joprojām tiek turēta ģimenē. Monētas iekšā ir trrīstūrveida formas akmens tumšī sarkanā krāsā. Ši monētas tiek turēta zelta kastē, ko karaliene Viktorija pasneidza generālam Lokhartam. Pieņēm kā ši monēta var izārstēt trakumsērgu, asiņošanu un dažādas citas dzivnīeku kaites. Monēta tika atbrīvota no Skotijas Baznīcas burvības aizliegumu un tika aizdota Ņūkāslas pilsoņiem, Karaļa Čarlza I valdības laikā, lai pasargātu tos no mēra. No 1 000 līdz 6 000 mārciņiem tika ieķīlāti par tas atgriešanu.
No Li Peni leģendas rodas Sera Valtera Skota (Walter Scott) romāns "Talismāns": amulēts tika ievietots ūdenī, kas pēc tamm lai izārstētos, tika izdzērts. Nekāda nauda netīka ņemta par tās izmantošanu.
1629. gadā Izabela Jang (Isobel Young) centas aizņemties akmens lai izārstēt savus lopus. Lokhartu ģimene neaizdeva akmeni sava "sudraba monētas apvalka", bet tomēr viņi iedēva ūdenī, kurā sī monēta tika iemērkta.
No Li Peni leģendas rodas Sera Valtera Skota (Walter Scott) romāns "Talismāns": amulēts tika ievietots ūdenī, kas pēc tamm lai izārstētos, tika izdzērts. Nekāda nauda netīka ņemta par tās izmantošanu.
1629. gadā Izabela Jang (Isobel Young) centas aizņemties akmens lai izārstēt savus lopus. Lokhartu ģimene neaizdeva akmeni sava "sudraba monētas apvalka", bet tomēr viņi iedēva ūdenī, kurā sī monēta tika iemērkta.
1.2. "Karaļa vai Karalienes Ļaunuma" dziedināšana
Tika uzskatīts, kā karalisko asiņu personam ir "Dieva dots" sadzīšanas spēks ar pieskarienu. Anglijas un Francijas valdneki praktizēja šo spēku lai izarstētu slimos ar skrofilozi, vai "Cūku Slimību", jo tas bija izplatīts starp cūkam, kaulu un limfmezgļu tuberkulozes formas, pazīstamus kā "Karaļa vai Karalienes Ļaunums" ("King's or Queen's Evil") vai "Morbus Regius". Francijā to sauca Mal De Roi. 1206. gadā ir reģistrēts, kā Skotijas karalis, Viljams "Lauva" (William the Lion), ar pieskārienu un savu svētību izarstējis ar skrofulozi slimo bērnu. Čarls I (Charles I), neilgi pēc viņa kronēšanas pie Holirudas (Holyrood) 1630. gadā, pieskaras ap 100 cilvēkiem. Reti fatāla, slimība dabiski spontāni tika izārstēta un pagarināja remisiju. Bija reģīstrētas daudzas brīnumainas izveseļošanas, savukārt neveiksmes tika norakstītas uz cietuša ticības trukumu. Origināla Anglikāņu Baznīcas "Kopīgo lūgšanu grāmata" ("Book of Common Prayer") ietvēr šo ceremoniju. Ticēja kā karaļu dievišķais spēks ir cēlušies no Edvarda "Biktstēva" (Edward the Confessor), kurš, saskaņa ar dažam leģendam, sanēma to no Svēta Remigija (Saint Remigius).
|
Paraža pastāvēja no Edvarda "Biktstēva" (Edward the Confessor) līdz Annas valdīšānas laikam, kaut gan viņās priekšgājējs, Viljams III, atteicās ticēt tradīcijā un nav praktizējis ceremoniju. Džeims II (James II) un Džeims Franscis Edvard Stjuart "Vecais Pretendents" vai "Jakova II dēls" (James Francis Edward Stuart, the Old Pretender) veica ceremoniju. Ir zināms, kā Čarls Edvards Stjuarts "Jauns Pretendents" (Charles Edward Stuart, the "Young Pretender") ir veicis rituālu 1745. gadā Glemis pilī, sacelšānas laikā pret Georga II, kā arī pec tam Francijā, kad viņs bija trimdā. Visbeidzot, Čarlsa brālis, Henrijs Benedikts Stjuarts, veica ceremoniju līdz pat savai nāvei 1807. gadā.
|
Holirudas pils un Abatija
|
|
Visi Jakobītu Stjuarti veidoja speciālas, dažāda dizaina un uzrakstu, medaļas. Tie ir atrodami no zelta, sudraba un pat no svina.
Roberts II Francijas, pirmais praktizēja rituālu 11. gs. Tiek rakstīts, kā Henrijs IV Francijas, viena laikā pieskāras un dziedēja 1 500 cilvēkus. Nepalika nekādi ieraksti par to kā pirmie četri Normāņu karaļi meiģināja dziedēt ar pieskarienu; tomēr ir pieraksti par to kā to darija Anglijas Henrijs II. Meri I Anglijas veica ceremoniju, un viņās pusmāsa, Elizabeta I, dziedēja visa ranga un slāņa cilvēkus. Viljams Tukers (William Tooker) publicēja grāmatu par šo tēmu, ar nosaukumu "Valdzinājums" ("Charisma"; sive Donum Sanationis). |
|
Starp daudziem citiem, karaliene Anna, 1712. gada pieskāras 2-gadu vecam Dr. Semuelam Džonsonam (Samuel Johnson), bet neefektīvi, lai gan beigas viņš atguvas, viņam palika rētas un viens akls acs. Viņš valkāja medaļu ap kaklu visu savu dzīvi. Ši medaļa šobrīd atrodas Brītu Muzējā. Tika uzskatīts, jā "pieskarienu amulets" netika valkāts, tad slimība varētu atgrizties. Karaliene Anna pēdējo reizi veica ceremoniju 14. aprīlī 1714. gadā. Georgs I izbeidza šo praksi, būdams "pārāk katolikis", bet Francijas karaļi turpināja šo tradīciju līdz 1825. gadām. Malmesburijas Viljams (Willian of Malmesbury) apraksta ceremoniju savā hronikā "Anglijas karaļi" (1120. gadā) un Viljams Šekspīrs apraksto tas praksi "Makbetā".
Henrijs VIII "Enģeļu" monēta
Zelta monēta "Enģelis", kura tika kalta Britānijā 1465. gadā un velāk, īpaši Džeimsa I un Charlsa I valdības laika bieži tik atrasta ar sadursto centru, kā tas tik ilustrēts "Anglijas Monētas" (2001), jo bija izmantota kā "pieskarienu amulets". Stjuartu Mājas (House of Stuart) suverenus izmantoja ceremonijā lai palīdzētu stiprināt ticību "Karalā Dievišķas Tiesības". Charls I izlaida "Enģeļu" monētas gandrīs tikai kā "pieskarienu monētas", kā tagad tas neskartos (nebojātus) ekzemplārus ir grūti sastapt. Viņs bija pirmais no monarhiem, kurš veica ceremoniju Skotijā, Holirudas pilī 18. jūnijā 1633. gadā. Cauruma lielums monētā, var noradīt cik daudz zelta paņēmis juvelieris vai kalējs, kā maksu par monētas caurduršanu un nodrošināšānu ar lentiņu vai zīda aukli.
Dziedēšana parasti notika ar karaļa "roku uzlikšanu" ceremoniju un "Enģeļu" monētam un medaljoniem, lai gan karaļa parasts pieskariens tika uzskatīts kā talismāns vai "recepte" ar potenciālu monarha dziedēšanas speku. Sākotneji karalim bija jāmaksa par viņa palidzību cietušajam, kamēr tas neatgūst vai nenomir.
"Enģeļu" monētam deva priekšroku ceremonijās, jo tas aversā ir attēlots Svētais Mihails nogalinot Velnu, kurš ir attēlots kā pūķis (patiesība heraldīkas Vivera). Sv. Mihailu īpaši godāja par viņa Debesu pulka kapteiņa lomu, kurā viņš izdzēna Satanu no Paradīzes. Viņu arī saistīja ar velna izdzīšanu, tādējādi arī uzskatot par slimojošo sargu.
Dziedēšana parasti notika ar karaļa "roku uzlikšanu" ceremoniju un "Enģeļu" monētam un medaljoniem, lai gan karaļa parasts pieskariens tika uzskatīts kā talismāns vai "recepte" ar potenciālu monarha dziedēšanas speku. Sākotneji karalim bija jāmaksa par viņa palidzību cietušajam, kamēr tas neatgūst vai nenomir.
"Enģeļu" monētam deva priekšroku ceremonijās, jo tas aversā ir attēlots Svētais Mihails nogalinot Velnu, kurš ir attēlots kā pūķis (patiesība heraldīkas Vivera). Sv. Mihailu īpaši godāja par viņa Debesu pulka kapteiņa lomu, kurā viņš izdzēna Satanu no Paradīzes. Viņu arī saistīja ar velna izdzīšanu, tādējādi arī uzskatot par slimojošo sargu.
Sjuarts: Čarls II. 1660-1685. "Pieskarienu medaljons"
Karalis/karaliene pašrocīgi uzkara "pieskarienu monētas" amuletus slimajiem ap kaklu. Vēlākos gados Čarls II tikai pieskaras pie "pieskaru monētas" medaljoniem, jo parsteigumaina kartā viņam saka nepatīkt pieskarties slimam cilvēkam tieši. Bet 21 gada laikā (1661 - 1682), viņs "pieskāras" 92 107 cilvēkiem, veicos rituālu funkciju 8 500 reizes tikai 1682. gadā.
Pēc tam, kad 1634. gadā šis monētas vairs netika kaltas, Charls II izdura zelta medaljonus speciāli ražotas kaltuvē, ar līdzīgu dizainu, kur labs pārspēj slikto.
Pēc tam, kad 1634. gadā šis monētas vairs netika kaltas, Charls II izdura zelta medaljonus speciāli ražotas kaltuvē, ar līdzīgu dizainu, kur labs pārspēj slikto.
1.3. Monētas un Veiksme.
Daudzās valstis ticēja kā monētas ar caurumiem tajās nesis veiksmi. Ši ticība varētu būt saistīta ar līdzīgu māņticību, kas saistīta ar akmeņiem vai oļiem kuros bija caurums, bieži saucamajiem Anglijā kā "Adder Stones, Krievijā "Куриный бог", kurus karājā ap kakliem. Uzskata arī kā monētas ar jusu dzimšanas gadu nes laimi. Austrijā jebkurā monēta kura tiek atrasta lietusgāzēs laikā, īpaši nes laimi, jo uzskata kā tas esot nokritusi no debesīm. Eiropas piekariņiem-amuletiem biežī ir jāizmanto sudraba monētu, kurā ir iegravēts, piemēram, "X" vai arī monētai jābut saliektai. Šie pasakumu personalizē monētas, padarot to unikāli īpašu savam īpašniekam. Laimīga "sešu pensu" monēta ir labi zināms "laimes monētas" piemērs Lielbritanija.
Tika uzskatīts, ka Vissvētāka Sakramenta procesa monētas iegūst ārstniecisko spēku attiecība pret dažādam slimībam, īpaši reimatismu un epilepsiju. Šādas, citādi parastas monētas, kuras tika piedāvatas procesa laikā, bija nopirkamas no priestēra par 12 vai 13 peni. Talāk monēta tika štancēta cauri un viņu nesāja ap kaklu, vai pārveidoja par gredzenu.
Tika uzskatīts, ka Vissvētāka Sakramenta procesa monētas iegūst ārstniecisko spēku attiecība pret dažādam slimībam, īpaši reimatismu un epilepsiju. Šādas, citādi parastas monētas, kuras tika piedāvatas procesa laikā, bija nopirkamas no priestēra par 12 vai 13 peni. Talāk monēta tika štancēta cauri un viņu nesāja ap kaklu, vai pārveidoja par gredzenu.
Gonzalez - Viplera rakstīja, ka, ja naudu atstāj zem Mandragoras saknes, pa nakti tad nauda divkaršosies. Viņa arī norādīja veidu kā nodrošīnāt bērna nākotni, ielikot daļu no bērna nabassaites maisiņa kopā ar dažam monētam. Laimes monētas ir laimes amulēti kurus nēsājot līdzi pievilina bagatību un veiksmi, kā arī daudzas sudraba monētas piekartas pie rokassprādzes palielina efektu, kā arī rada troksni, kas atbaida ļaunos garus. Ķeltu Mitoloģijā, mazgaties Ziemas Saulgriežos, ietinot peni monētu dvielī, nes labu laimi. Ķīniešu "monētu krupis" (bieži ar monētu mutē) uzskatams par veiksmes un labklājības simbolu.
Ķelti ticēja, kā pilnmēnesī jebkurā sudraba monēta kura ir cilvēkām līdzi ir jāsakrāt lai tas skan vai uzlikt uz citu pusi, lai novērstu nelaimi. Monētas arī varētu peiaugt, kāmēr mēness auga lieluma. Amerikāņu sudraba "Merkurijs" daims, īpaši ar Gara Gada datumu, ir īpaši laimigs. Azartspēletāji bieži izmanto šo monētu amulētā, jo Merkurijs bija Romiešu dievs kurš valdīja krustceļus, azartspēles u.t.t. Lai gan šājā daimā ir iekalta "Libertijas" galva, cilvēki parasti kļūdas uzskatot viņu par Merkuriju. Pieļāuj, kā sudraba daims kuru nesa ap kaklu, kļūst melns jā kads meiģina saindet jusu ēdienu vai dzērienu. Amerikāņu "Indiāņu Galva" cents tiek nesats kā amulets lai atvairītu ļaunus vai negatīvus garus. Spānijā līgava ieliek sava tēva sudraba monētu vienā apavā un zelta monētu no mātes - otrajā. Tas nodrošina, kā viņai nekas nepietrūkst dzivē. Sudraba monētas tika ievietotas Ziemassvētku pudingā un dzimšanas dienas tortē lai panaktu labu veiksmi un bagātību.
Pastāv šīs stradīcija variānts, kad dažas ģimenēs katrs locekļis ielika monētu pudiņa bļodā, iedomājot vēlēšanos. Ja monēta pacelas bļodiņā, saka kā vēlēšānas noteikti piepildīsies. Grieķija, monētu pievieno vasilapitā - kūka kura ir cepta pagodīnot Svēta Basilija Liela svētku dienu. Pusnaktī pāri kūkai izgriez krusta simbolu, lai svētīt māju un dotu veiksmi jaunājā gadā. Kūka tiek sagrizta katram ģimēnes loceklim un jebkūram apmeklētājam kurš šājā laikā atrodas mājā. Cilvēks kurš saņēm kūkas gabalu ar monētu saņēms arī veiksmi, un bieži arī dāvanu.
Ķelti ticēja, kā pilnmēnesī jebkurā sudraba monēta kura ir cilvēkām līdzi ir jāsakrāt lai tas skan vai uzlikt uz citu pusi, lai novērstu nelaimi. Monētas arī varētu peiaugt, kāmēr mēness auga lieluma. Amerikāņu sudraba "Merkurijs" daims, īpaši ar Gara Gada datumu, ir īpaši laimigs. Azartspēletāji bieži izmanto šo monētu amulētā, jo Merkurijs bija Romiešu dievs kurš valdīja krustceļus, azartspēles u.t.t. Lai gan šājā daimā ir iekalta "Libertijas" galva, cilvēki parasti kļūdas uzskatot viņu par Merkuriju. Pieļāuj, kā sudraba daims kuru nesa ap kaklu, kļūst melns jā kads meiģina saindet jusu ēdienu vai dzērienu. Amerikāņu "Indiāņu Galva" cents tiek nesats kā amulets lai atvairītu ļaunus vai negatīvus garus. Spānijā līgava ieliek sava tēva sudraba monētu vienā apavā un zelta monētu no mātes - otrajā. Tas nodrošina, kā viņai nekas nepietrūkst dzivē. Sudraba monētas tika ievietotas Ziemassvētku pudingā un dzimšanas dienas tortē lai panaktu labu veiksmi un bagātību.
Pastāv šīs stradīcija variānts, kad dažas ģimenēs katrs locekļis ielika monētu pudiņa bļodā, iedomājot vēlēšanos. Ja monēta pacelas bļodiņā, saka kā vēlēšānas noteikti piepildīsies. Grieķija, monētu pievieno vasilapitā - kūka kura ir cepta pagodīnot Svēta Basilija Liela svētku dienu. Pusnaktī pāri kūkai izgriez krusta simbolu, lai svētīt māju un dotu veiksmi jaunājā gadā. Kūka tiek sagrizta katram ģimēnes loceklim un jebkūram apmeklētājam kurš šājā laikā atrodas mājā. Cilvēks kurš saņēm kūkas gabalu ar monētu saņēms arī veiksmi, un bieži arī dāvanu.
|
Senajā Romā "Laimes monētas" bija kopējas apgrozības monētas. Piemēram, jaunais imperātors izkala "Votīvos priekšmētus", solijot mietu uz noteiktu gadu skaitu. Iedzīvotāji varēja turēt šādas monētas savas rokas, iedomājoties vēlēšanos vai lūdzot dievus. Monētas, kurās ir atspoguļoja reliģiskus simbolus, bieži uztvēra kā laimes un veiksmēs nesējus. Piemēram, Mogulas impērijas valdnieka Akbārā rūpiju monētās ir izkalti vārdi no islāmu ticības; uz Indijas Ramatankas ir atspoguļoti Hindu dievs Rama, viņu sieva, Sita, viņu brālis un mērkaķu dievs Hanuman. Zelta dukātos, kuri tika kalti par godu 18.gadsimtā vidu dzivojošam Doge Loredano no Venēcijas, bija atspoguļots Kristus, un šis monētas izdālīja kā kulonus piligrimiem.
|
1936 Libertijas Galva ar spārniem (Mercurijs) daims
|
Monētas "Velēšanu koka" piemērs
Sinto reliģijā bija svētnīca Zeniariai - Benten, kurā sekotāji noteiktājā laikā gadā, mazgaja savu naudu avota ūdenī lai divkāršot tas daudzumā. Romiešu laikos, jūrnieki ielika monētas zem sava kuģa masta, lai nodrošinātu tas ar dievu aizsardzību no jūras dusmam.
Rets "Velēšanas koka" piemērs atrodas netālu no Ardmaddi Nama, Argailā (Skotija). Tas ir vilkābele, kas tradicionāli tiek saistīta ar auglību. Koka stumbrs uz zari ir pārklāti ar simtiem monētam, kas ir sadzītas mizas un koksnē. Vietēja tradīcija ir tādā, kā par katru šadā veida monētu tik piešķirta viena velēšanās. Daudzi bāri, piemēram "Punch Bowl" Askhamā, netālu no Penrita (Kambrija) ir vecās sijas ar plaisām tajās, kur tiek iespiestas monētas "uz laimi".
Askhamā ir vel viena vietēja tradīcija - mest monētas no vienā no tiltiem uz laukakmens, kurš atrodas upēs zemūdeni. Ja monēta paliks uz akmeņa, tas nesis "laimi". Monētam ar ūdens ir ciešā saite, jo bieži praktize monētas mešanu ūdenī lai meklētu labvelību no ūdens gariem. "Dāmu aka" Kilmaurā, Skotijā ir tipisks velēšanas akas piemērs. Par Svēta Cibija Aku, Kornvellā ir leģenda kura stāsta kā ja kāds neatstās naudu akā, viņiem līdz mājam sekos Piksi, kodes formā, kuros it ietverti mirušo gari. Loh na Geirā, Suterlandē (Skotija) ir arī tradīcija mest monētas ūdenī lai tas saglabātu savas ārstnieciskas īpašības.
"Melnais Saxupenijs" ir Skotijas sešu peni monēta, kuru saņēm no velna pārdot viņam savu dvēseli. Tas vienmēr ir melnā krāsā, jo nav legals maksāšanas līdzeklis.
Nesat līdzi šķības monētas ir "uz laimi" un pasarga no velna, apraksta Devonijas māņticība.
Vairāk informācijas sekos.
Rets "Velēšanas koka" piemērs atrodas netālu no Ardmaddi Nama, Argailā (Skotija). Tas ir vilkābele, kas tradicionāli tiek saistīta ar auglību. Koka stumbrs uz zari ir pārklāti ar simtiem monētam, kas ir sadzītas mizas un koksnē. Vietēja tradīcija ir tādā, kā par katru šadā veida monētu tik piešķirta viena velēšanās. Daudzi bāri, piemēram "Punch Bowl" Askhamā, netālu no Penrita (Kambrija) ir vecās sijas ar plaisām tajās, kur tiek iespiestas monētas "uz laimi".
Askhamā ir vel viena vietēja tradīcija - mest monētas no vienā no tiltiem uz laukakmens, kurš atrodas upēs zemūdeni. Ja monēta paliks uz akmeņa, tas nesis "laimi". Monētam ar ūdens ir ciešā saite, jo bieži praktize monētas mešanu ūdenī lai meklētu labvelību no ūdens gariem. "Dāmu aka" Kilmaurā, Skotijā ir tipisks velēšanas akas piemērs. Par Svēta Cibija Aku, Kornvellā ir leģenda kura stāsta kā ja kāds neatstās naudu akā, viņiem līdz mājam sekos Piksi, kodes formā, kuros it ietverti mirušo gari. Loh na Geirā, Suterlandē (Skotija) ir arī tradīcija mest monētas ūdenī lai tas saglabātu savas ārstnieciskas īpašības.
"Melnais Saxupenijs" ir Skotijas sešu peni monēta, kuru saņēm no velna pārdot viņam savu dvēseli. Tas vienmēr ir melnā krāsā, jo nav legals maksāšanas līdzeklis.
Nesat līdzi šķības monētas ir "uz laimi" un pasarga no velna, apraksta Devonijas māņticība.
Vairāk informācijas sekos.
Otra daļa: Latvijas Laimes un Veiksmes monētas
2.1. Latvijas monētas ar klasiskiem laimes un veiksmes simboliem
Ir četras Latvijas monētas kuras mēs droši varām nosaukt par Laimes monētam, jo tajos ir atspoguļoti divi klasiski laimes un veiksmes simboli - skursteņslauķis un pakavs.
1 Lats "Laimes monēta" (Reverss)
Latvijas sudraba 1 Lats "Laimes monēta", 2008. gads
Tikai retais nav kaut reizi dzīvē sastapis melnā tērpā ģērbtu nokvēpušu vīru ar micīti vai pat lepni slietu cilindru galvā. Vilnas vadmalas svārkus parasti rotā spodrinātas misiņa pogas, un milzīgi plato ādas jostu saslēdz spoža metāla sprādze. Skursteņslauķu allaž pašpārliecināto gaitu līdzsvaro smagnēji šņorējami biezzoļu zābaki, bet pār plecu pārmests viņu galvenais amata rīks - garas virves ritulis ar asu drāšu birsti un metāla svaru bumbu galā.
Vienmēr tur, kur bijuši dūmeņi, tos vajadzējis tīrīt. Taču īstais skursteņslauķu laiks sākās 18. un 19. gadsimtā, kad, akmeņogles lietojot, lielpilsētu gaiss un dūmvadi sarada ar bieziem kvēpiem un ugunsgrēka briesmas spieda ļaudis pastiprināti rūpēties par dūmeņiem.
Sākumā skursteņslauķa darbus augsto jumtu smailēs lika darīt izveicīgiem zēniem, un, piemēram, Lielbritānijā 1788. gada noteikumi prasīja, lai viņi nebūtu jaunāki par astoņiem gadiem. Tā arī angļu literatūras klasiķa Čārlza Dikensa romānā "Olivers Tvists" viltīgais Gemfīlds mēģina padarīt mazo Oliveru par skursteņslauķa mācekli. 1840. gadā vecuma cenzs palielināts līdz 21 gadam, un turpmāk ar skursteņslauķa pienākumiem nodarbojās nopietni vīri. Tāpēc dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena pasakā "Gane un skursteņslauķis" abus porcelāna personāžus jau saista pašaizliedzīga mīlestība.
Tikai retais nav kaut reizi dzīvē sastapis melnā tērpā ģērbtu nokvēpušu vīru ar micīti vai pat lepni slietu cilindru galvā. Vilnas vadmalas svārkus parasti rotā spodrinātas misiņa pogas, un milzīgi plato ādas jostu saslēdz spoža metāla sprādze. Skursteņslauķu allaž pašpārliecināto gaitu līdzsvaro smagnēji šņorējami biezzoļu zābaki, bet pār plecu pārmests viņu galvenais amata rīks - garas virves ritulis ar asu drāšu birsti un metāla svaru bumbu galā.
Vienmēr tur, kur bijuši dūmeņi, tos vajadzējis tīrīt. Taču īstais skursteņslauķu laiks sākās 18. un 19. gadsimtā, kad, akmeņogles lietojot, lielpilsētu gaiss un dūmvadi sarada ar bieziem kvēpiem un ugunsgrēka briesmas spieda ļaudis pastiprināti rūpēties par dūmeņiem.
Sākumā skursteņslauķa darbus augsto jumtu smailēs lika darīt izveicīgiem zēniem, un, piemēram, Lielbritānijā 1788. gada noteikumi prasīja, lai viņi nebūtu jaunāki par astoņiem gadiem. Tā arī angļu literatūras klasiķa Čārlza Dikensa romānā "Olivers Tvists" viltīgais Gemfīlds mēģina padarīt mazo Oliveru par skursteņslauķa mācekli. 1840. gadā vecuma cenzs palielināts līdz 21 gadam, un turpmāk ar skursteņslauķa pienākumiem nodarbojās nopietni vīri. Tāpēc dāņu rakstnieka Hansa Kristiana Andersena pasakā "Gane un skursteņslauķis" abus porcelāna personāžus jau saista pašaizliedzīga mīlestība.
1 Lats "Laimes monēta" (Averss)
Ogles pakāpeniski nomainīja nafta, dabasgāze un elektroenerģija, krāsnis aizstāja centrālapkures sistēmas. Taču skursteņslauķu pakalpojumi vēl arvien ir pieprasīti, un nekas neliecina par šā amata drīzu izzušanu, lai gan tradicionālais skursteņslauķis moderno pilsētu ielās sastopams arvien retāk.
Skursteņslauķi ir smaidīgi un laipni, jo zina, ka par viņiem ļaudis priecāsies pat vietās, kur dūmeņi kārtībā vai to nemaz nav. Tas tāpēc, ka skursteņslauķi tiek uzskatīti arī par laimes nesējiem. Uz ielas pēkšņi ieraugot šos vīrus, cilvēki visbiežāk iedomājas kādu vēlmi un paberzē melnu pogu. Tad viss iecerētais un kārotais piepildīšoties. Dažviet skursteņslauķus aicina piedalīties pat kāzu rituālos, lai vadītu laulības dzīvi mīlestībā, saticībā, labklājībā un veselīgu bērnu pulkā.
Latvijas Banka sniedz vēl vienu oriģinālu šo ticējumu attīstības iespēju. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc laimes alkās varam paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti - nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš. Tiem, kas tic brīnumam, varbūt arī šeit darbosies laimes pogas efekts - veiksme un ilgu piepildījums ienāks cilvēku mājās un likteņos.
Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark Publishing House konkursā Монетное созвездие sudraba "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu.
Skursteņslauķi ir smaidīgi un laipni, jo zina, ka par viņiem ļaudis priecāsies pat vietās, kur dūmeņi kārtībā vai to nemaz nav. Tas tāpēc, ka skursteņslauķi tiek uzskatīti arī par laimes nesējiem. Uz ielas pēkšņi ieraugot šos vīrus, cilvēki visbiežāk iedomājas kādu vēlmi un paberzē melnu pogu. Tad viss iecerētais un kārotais piepildīšoties. Dažviet skursteņslauķus aicina piedalīties pat kāzu rituālos, lai vadītu laulības dzīvi mīlestībā, saticībā, labklājībā un veselīgu bērnu pulkā.
Latvijas Banka sniedz vēl vienu oriģinālu šo ticējumu attīstības iespēju. Ikdienā sastapt skursteņslauķi ir visai grūti, tāpēc laimes alkās varam paberzēt monētu, kur nokvēpušais vīrs, cēli nostājies dūmeņa galā, lūkojas pāri pilsētai, un viņam līdzās vienīgie asistenti - nenogurstošais jumtu censonis kaķis un šalcošais vējš. Tiem, kas tic brīnumam, varbūt arī šeit darbosies laimes pogas efekts - veiksme un ilgu piepildījums ienāks cilvēku mājās un likteņos.
Krievijas numismātikas publikāciju izdevniecības Watermark Publishing House konkursā Монетное созвездие sudraba "Laimes monēta" tika atzīta par Gada sudraba monētu.
1 Lats "Skursteņslauķis"
2008. gadā tika kalta arī otra Latvijas Laimes monēta ar skursteņslauķi - piemiņās apgrozības 1 Lats "Skursteņslauķis", 2008. gads (pa kreisi).
Apgrozības 1 Lats "Pakavs uz leju" un "Pakavs un augšu", 2010. gads (sk. lejā)
Daudzas tautas visā pasaulē jau kopš seniem laikiem pakavu uzskata par veiksmes nesēju un mēdz to pienaglot virs durvīm vai arī nēsāt līdzi pakava veidā izgatavotu amuletu. Šāds uzskats veidojies viduslaikos, kad pakavu izgatavošana maksāja visai dārgi un liela veiksme bija pakavu vienkārši atrast. Cittautu folkloras pētnieki pakava simbolisko nozīmi mēdz saistīt ar tā pusmēness formu (pagānu mēness dievietes simbolu), materiālu, no kā tas izgatavots - dzelzi, ko uzskatīja par īpaši spēcīgu metālu, kas atvaira raganas un dēmonus. Kalējiem piedēvēja pārdabiskas spējas, jo viņi prata apstrādāt dzelzi. Turklāt zirgs gandrīz visās pasaules kultūrās bijis mīlēts un pat dievināts dzīvnieks, simbolisks spēka un vitalitātes iemiesojums.
Laimi gan nesot tikai atrasts, nevis pirkts pakavs, turklāt vien tāds, kuru jau valkājis zirgs. Ja pakavu piestiprina pie mājas durvīm vai sliekšņa, nāks nauda un māju neapmeklēs ļauni spēki un zagļi, bet, pie kūts durvīm piesists, tas gādās, lai mājlopi labi aug un dod ienesumu. Pasaulē domas dalās par to, vai pakavs pie durvīm jāpiestiprina ar galiem uz augšu (lai laime no pakava neiztecētu) vai uz leju (lai laime ielītu mājoklī). Latviešu folklorā sastopams gan viens, gan otrs uzskats: ja pakava gali vērsti uz augšu, laime nāks no debesīm, ja uz leju - no zemes. Īpašās apgrozības monētas kaltas divējādas, lai laime nāk pretī ikvienam.
Apgrozības 1 Lats "Pakavs uz leju" un "Pakavs un augšu", 2010. gads (sk. lejā)
Daudzas tautas visā pasaulē jau kopš seniem laikiem pakavu uzskata par veiksmes nesēju un mēdz to pienaglot virs durvīm vai arī nēsāt līdzi pakava veidā izgatavotu amuletu. Šāds uzskats veidojies viduslaikos, kad pakavu izgatavošana maksāja visai dārgi un liela veiksme bija pakavu vienkārši atrast. Cittautu folkloras pētnieki pakava simbolisko nozīmi mēdz saistīt ar tā pusmēness formu (pagānu mēness dievietes simbolu), materiālu, no kā tas izgatavots - dzelzi, ko uzskatīja par īpaši spēcīgu metālu, kas atvaira raganas un dēmonus. Kalējiem piedēvēja pārdabiskas spējas, jo viņi prata apstrādāt dzelzi. Turklāt zirgs gandrīz visās pasaules kultūrās bijis mīlēts un pat dievināts dzīvnieks, simbolisks spēka un vitalitātes iemiesojums.
Laimi gan nesot tikai atrasts, nevis pirkts pakavs, turklāt vien tāds, kuru jau valkājis zirgs. Ja pakavu piestiprina pie mājas durvīm vai sliekšņa, nāks nauda un māju neapmeklēs ļauni spēki un zagļi, bet, pie kūts durvīm piesists, tas gādās, lai mājlopi labi aug un dod ienesumu. Pasaulē domas dalās par to, vai pakavs pie durvīm jāpiestiprina ar galiem uz augšu (lai laime no pakava neiztecētu) vai uz leju (lai laime ielītu mājoklī). Latviešu folklorā sastopams gan viens, gan otrs uzskats: ja pakava gali vērsti uz augšu, laime nāks no debesīm, ja uz leju - no zemes. Īpašās apgrozības monētas kaltas divējādas, lai laime nāk pretī ikvienam.
1 Lats "Pakavs uz augšu"
|
1 Lats "Pakavs uz leju"
|
2.2. Latvijas monētas ar dažāda veida laimes un veiksmes simboliem
Par laimes un veiksmes nesēju var uzskatīt vel viena no īpašājiem piemiņas 1 Lats apgrozības monētam. Tajā ir iekalts ne klasisks, bet ar tradīcijam pilns laimes simbols - krupis. Īpaši "monētu krupis" (bieži ar monētu mutē) ir iecienits Ķīnā, kur tas uzskatams par veiksmes un labklājības simbolu.
"Zaķis dara saldu alu,
Uz celmiņa baļļu lika,
Uz celmiņa baļļu lika,
Caur saknēm tecināja.
Krupis nesa ūdentiņu
Sakumpušu muguriņu.
Salds kā medus, auksts kā ledus,
Ak tu Dieva dāvaniņa!"
Latvijas Dainas (Apšupē (Džūkstes pag. Jg))
1 Lats "Krupis"
Apgrozības 1 Lats "Krupis". 2010. gads
Latvija krupis arī ir cieņā. Krupis ir auglības nesējs - tautasdziesmās tas nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis bijis svētības nesējs lopiem, tāpēc to sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, ka tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek... Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties. Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija - nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.
Krupja vārdu Latvijā nes trīs krupju dzimtas pārstāvji (parastais, raibais un smilšu krupis) un divu citu bezastaino abinieku kārtas dzimtu pārstāvji - brūnie varžukrupji, kā arī sarkanvēdera ugunskrupji, kas aizsargājami tāpat kā smilšu krupji, kuri 2007. gadā iekļuva gada dzīvnieka godā. Krupju izskata īpatnības, spēja briesmu brīdī izdalīt sekrētu ar nepatīkamu smaku, metamorfoze attīstībā no kurkuļa ir daudzu ticējumu pamatā.
Krupjiem raksturīga aktivitāte naktī un lietainā laikā, tāpēc to pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī Mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji. Īpaša dievība - Gausu māte - parādījusies krupja izskatā un, aplēkājot ēdienu, piešķīrusi tam sātu.
Latvija krupis arī ir cieņā. Krupis ir auglības nesējs - tautasdziesmās tas nes ūdeni alus darīšanas rituālā, viņa klātbūtne vairo ražu. Līdzīgi zalktim krupis bijis svētības nesējs lopiem, tāpēc to sargāja ticējums, ka, rupuci nositot, govīm notrūkstot piens, ka tam, kas krupi sit, rokas kā krupis paliek... Savukārt, ja krupim trīs reizes apkārt apejot, tad laimējoties. Šoreiz krupim uzticēta tieši šī misija - nest laimi un svētību ikvienā mājoklī, kur nauda tiek tērēta ar apdomu.
Krupja vārdu Latvijā nes trīs krupju dzimtas pārstāvji (parastais, raibais un smilšu krupis) un divu citu bezastaino abinieku kārtas dzimtu pārstāvji - brūnie varžukrupji, kā arī sarkanvēdera ugunskrupji, kas aizsargājami tāpat kā smilšu krupji, kuri 2007. gadā iekļuva gada dzīvnieka godā. Krupju izskata īpatnības, spēja briesmu brīdī izdalīt sekrētu ar nepatīkamu smaku, metamorfoze attīstībā no kurkuļa ir daudzu ticējumu pamatā.
Krupjiem raksturīga aktivitāte naktī un lietainā laikā, tāpēc to pārvietošanos dienas gaišajās stundās zinātāji jau izsenis saistīja ar lietus tuvošanos. Senie latvieši krupi uzskatīja par Piena mātes radījumu, kas, lai govis būtu pienīgas, jāgodā, atstājot trauciņu ar pienu. Arī Mājas gars varējis parādīties kā krupis, tāpēc istabā un laidarā turēti un baroti krupji. Īpaša dievība - Gausu māte - parādījusies krupja izskatā un, aplēkājot ēdienu, piešķīrusi tam sātu.
|
Sudraba 1 Lats "Likteņa monēta", 2002. gads (kalta 2001.gadā).
Kuram gan nav ienācis prātā, ieraugot uz ceļa nokritušu monētu: ja pacelšu, varbūt piepildīsies visas manas vēlēšanās. kuram gan nav bērnībā gadījies zīlēt ar margrietiņas ziedu: mīl, nemīl... Kuram gan nav bijis savā dzīvē jāsastopas ar gadījuma varu, kas tā vien tiecas iečukstēt ausī: ja tu būtu izdarījis citādi, tad viss pārējais arī būtu citādi. Likteņa pirksts, likteņa zīmes, liktenīgie notikumi. Latvijas Banka laiž klajā likteņa monētu, kurā tas viss un vēl daudz vairāk ir iekalts, ierakstīts, ieslīpēts. Reversā sudraba laukā, mākonītim novirmojot, aizslīd dilstoša Mēness sirpis. Tas izgaist, aizrit, pazūd, atstājot tumsas, noslēpumainības un iespēju pārpilnas nakts debesis. Aversā zelta saule valda pār debesu kupolu, tās pilnīgo gaitu iezīmē aplis, kas ir arī pasaules noslēgtības, pabeigtības, pašpietiekamības loģiskā un simboliskā zīme - mūžsenā, visvarenā likteņa čūska. |
1 Lats "Likteņa monēta"
|
Saules pilnestībā cilvēkam nav izvēles, ir esība kā pakļaušanās, kā labprātīga pazemība un savas sūtības apziņa. Monētas divas puses ir kā cilvēka eksistences divi pamataspekti - brīvība un nolemtība.
2.2. Latvijas monētas kuras specifisko īpašību dēļ var uzskātīt par Laimes un Veiksmēs monētam
Kad tika izlaists pirmas sudraba pieclatnieks 1929. gadā, cilvēki saka pamanit, kā dažām no monētam uzraksts "Dievs" uz monētas joslās (gurts) sanāk tieši virs tautu meitas "Mildas" galvas. Pilnais uzraksts uz joslas ir "DIEVS *** SVĒTI *** LATVIJU ***".
Nemot vērā šo "nejaušibu", šāda veida 5 Latu monētu sauca par "namaināmu monētu".
Bet pēc tam kad monēta tika kalta velreiz 1931. un 1932. gadā, cilvēki vairs nepieversa uzmanību šādā veida niansam.
Šobrīd šāda veida situācija atkartojas, jo Latvijas 2 eiro monētas dizains ir balstīts uz oriģināla 5 Lati sudraba monētas. Un tapat kā sudrabā pieclatniekā, Latvijas 2 eiro monētās josla arī nav nebidama, un ir iespēja, kā tieši jus atradisiet jaunu Latvijas 2 eiro "nemaināmu monētu" ar vārdu "Dievs" virs Mildas galvas.
Tiešām, tas varētu kļūt par pirmo Latvijas Laimes eiro monētu.
Bet pēc tam kad monēta tika kalta velreiz 1931. un 1932. gadā, cilvēki vairs nepieversa uzmanību šādā veida niansam.
Šobrīd šāda veida situācija atkartojas, jo Latvijas 2 eiro monētas dizains ir balstīts uz oriģināla 5 Lati sudraba monētas. Un tapat kā sudrabā pieclatniekā, Latvijas 2 eiro monētās josla arī nav nebidama, un ir iespēja, kā tieši jus atradisiet jaunu Latvijas 2 eiro "nemaināmu monētu" ar vārdu "Dievs" virs Mildas galvas.
Tiešām, tas varētu kļūt par pirmo Latvijas Laimes eiro monētu.
Avoti: wikipedia.org , bank.lv, latviandainas.lib.virginia.edu
Reklāma lai atbalstītu mūsu mājaslappu
