Latvijas Banka izsludināja konkursu par Latvijas Republikas 100 gadu jubilejai veltītas zelta kolekcijas monētas izgatavošanu un piegādi. Kā es saprotu šis ir konkurs par pirmas monētas kalšanu sērijā "Zelta sakta", kuru plānots izlaist šogād.

​Latvijas 100 gadu jubilejai veltītajā triju zelta kolekcijas monētu sērijā plānota ripsaktai veltīta zelta kolekcijas monēta ("Zelta sakta I"), pakavsaktai veltītas zelta monēta ("Zelta sakta II") un burbuļsaktai veltīta zelta kolekcijas monēta ("Zelta sakta III").

No konkursa nolikumā pieejamas informācijas ķluva zinams, kā pirmas monētu svars būs 3.10 g, kas ir līdzigs zelta monētai "Šķēpa metējs", 1999. gads (kaut gan tas bija tikai 583° zelta monēta).

Iepriekš es biju rakstījis, kā pirmas monētas svars iespējams būs 1.24 g., kā tas bija rakstīts viena no intervijām ar Latvijas Banku. Līdz šim Latvijas Banka apstiprināja kā "Zelta sakta I" būs mazāka monēta šaja sērijā. Tas nozīmē, kā kaut kas ir mainijies, vai nākamo monētu svars būs vel lielāks nekā tas bija plānots sākumā.

​LATVIJAS REPUBLIKAS 100 GADU JUBILEJAI VELTĪTAS ZELTA KOLEKCIJAS MONĒTAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

​Nominālvērtība: 5 euro
Dārgmetāla sastāvs: Au. 999.9
Forma: apaļa (neregulārs aplis)
Izmērs: 18 mm (diametrs)
Svars: 3.10 g
Josta: gluda
Kaluma kvalitāte: proof
​Tirāža: līdz 7 000 eksemplāru

Visas monētas sērijā "Zelta sakta" dizainu izstrāda Ingūna Elere. Pirmo monētu plānots izlaist šogād, otro - 2017. g. un trešo 2018. gadā.

Latvijā apgrozībā esošo viena eiro monētu ar tautu meitas jeb tautā sauktās Mildas attēlu īpatsvars samazinājies līdz 72%, pastāstīja bankas «Citadele» ārējās komunikācijas vadītāja Baiba Ābelniece.

«Aizvien samazinās apgrozībā esošo eiro monētu ar Mildas attēlu skaits - vairāk nekā divus gadus pēc eiro ieviešanas Latvijā to īpatsvars sarucis līdz 72% no kopējā viena eiro monētu skaita,» sacīja Ābelniece.
​
Viņa informēja, ka visvairāk ārvalstu eiro monētas Latvijā ieplūdušas no kaimiņvalsts Lietuvas un arī no Vācijas, katra no tām veido 7% no kopējā pārbaudītā viena eiro monētu skaita. Spānijas viena eiro monētu īpatsvars sasniedz 4%, bet Itālijas un Somijas attiecīgi - 3% un 2%. Savukārt Igaunijas viena eiro monētu īpatsvars Latvijā samazinājies līdz nepilnam procentam un ir mazāks par Francijas un Austrijas monētu īpatsvaru Latvijā.

Patiesība, ziņa ir jau diezgan veca, bet es to pavisam nejauši pamanīju tikai šodien viena no forumiem. Informācija ir paņemta no žurnāla "Золотой червонец"  No 2 (31) 2015 (jūnija izlaidums). Žurnālā ir intervija ar Latvijas Banku Monētu daļas pārstavjiem, kurā stāsta par Latvijas Banku kolekcijas un piemiņas monētam.
​
​Rakstā ir pastāstīts par topošo Latvijas Republikas simtgadei veltīto monētu sēriju "Zelta sakta". Jau ir zināms kā monētu sērijā būs trīs zelta monētas saktu formā, kuru dizainu izstrādās Ingūna Elere. Monētas tiks izlaistas pakapeniski: 2016., 2017. un 2018. gadā. Žurnālā ir pateikts kā pirmas monētu "Zelta sakta I" svars būs 1,24 g. Šis svars ir līdzīgs citam Latvijas Banku maza izmēra zelta monētam, kā "Ak, svētā Lestene!", "Zelta ābele", "Pieclatnieks" u.c. Savukārt nākamo monētu svars būs lielāks. 2017. gadā "Zelta sakta II" monētu svars būs 1/10 trojas unce, jeb 3,11 g. Savukārt pēdējo monētu "Zelta sakta III" - 1/4 trojas unce (~7,77 g.). Iespējams kā monētās tiks izmantoti arī Swarovski kristāli (atkarīgs no monētu galēja dizaina).

Latvijas Banka izsludināja konkursu par Brilliant Uncirculated (BU) kvalitātes Latvijas euro apgrozības monētu izgatavošanu, iesaiņošanu komplektos un piegādi. No nolikumā pieejamas informācijas kļuva zināms, kā kompletā kopā ar astoņam apgrozības eiro monētam ar 2016. gada datējumu būs arī 2 eiro piemiņas monēta "Latvijas brūna" (gotiņa). Visas monētas būs BU kvalitāte. Komplektu tirāža ir 5 000 eksemplāri kartonu iesaiņojumā. Komplekts tiks izlaists jūnijā.

​Līdz šim Latvijas Banka izlaida jau vairākus šada veida latu un eiro monētu komlektus. Pēc eiro ieviešanas 2014. gadā, tika izlaisti trīs "Latvijas monētas" komlekti, kuru tirāža svārstījas no 10 000 līdz 30 000 komplektiem. 

Atzīmējot Jaņa Rozentāla 150. jubileju, Latvijas Banka iecerējusi šovasar izlaist sudraba kolekcijas monētu ar krāsainu Jaņa Rozentāla gleznas "Princese ar pērtiķi" atveidojumu.

Monētas dizainu izstrādājusi māksliniece Sandra Krastiņa, tās ģipša modeli veidojis tēlnieks Jānis Strupulis. Monēta tiks kalta De Koninklijke Nederlandse Munt N.V. (Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē). Monētu tehniska specifikācija:

Latvijas Banka plāno jauno 2 eiro piemiņas monētu sēriju veltīto Latvijas reģioniem/novadiem. Kopā tiek plānotas piecas monētas: četras no šim monētam tiks veltītas Latvijas reģioniem - Vidzemei, Kurzemei, Latgalei un Zemgalei. Savukārt piekta monēta tiks veltīta Latvijas novādiem. Monētu dizainu izstrāda Laimonis Šēnbergs.

Iepriekš Latvijas Banka jau bija laidusi klajā jubilejas latu monētas, kas veltītas Latvijas vēsturiskiem novadiem. Programmā "Latvija. Laikmetu grieži un laikmetu vērtības" sērijā "Laiks" tika veltītas monētas Latgalei, Kurzemei un Vidzemei:

Latvijas Banka parakstīja līgumu par Eduarda Veidenbauma daiļradei veltītas kolekcijas monētas dizaina izstrādi. Savus dizaina variantus piedāvas pieci mākslinieki: Aigars OZOLIŅŠ, Arvīds PRIEDĪTE, Guntars SIETIŅŠ, Māris SUBAČS un Vija ZARIŅA. 

Eduards Veidenbaums (dzimis 1867. gada 3. oktobrī, miris 1892. gada 24. maijā) bija latviešu dzejnieks un tulkotājs. Vairums viņa darbu ir publicēti pēc nāves. Eduarda Veidenbauma dzīve pēc viņa nāves apaudzēta leģendām - viņam piedēvēts gan alkoholisms, gan nešpetna daba. Arī viņa nāves iemesls ir pavisam parasts - tuberkuloza pneimonija. Savā dziļākajā būtībā Veidenbaums bija noslēgts cilvēks. Viņa labākais draugs Aleksandrs Dauge rakstījis, ka Veidenbaums nesimpātisku cilvēku sabiedrībā ierāvies sevī, klusējis un ātri nozudis, bet draugu pulkā izturējies atklāti, juties brīvi, bijis spožs diskutētājs un nav vairījies nonākt uzmanības centrā.