Kolekcijas monētas “Zeme” otra tirāžu daļa tiks izlaista līdz vasaras ieskaņai, informē Latvijas Banka. Precīzāka informācija tiks sniegta maijā sākumā.

Caurspīdīgā kolekcijas monēta “Zeme” tika izlaista 2016. gada 22. decembrī. Monēta ir veidota no sudraba un caurspīdīga materiāla perlucor. Pagājušā gada tika izlaista tikai aptuveni puse no monētas kopējas tirāžas (5000 monētas).
​
Monētas “Zeme” sākumcena Latvijas Banku kases bija 85.00 EUR. Sludinājumos un numismātikas veikalos monēta šobrīd maksa 100 – 140 EUR.

Eirozonas valstīs joprojām 15 miljardus eiro vērtas veco valūtu banknotes un monētas nav samainītas, savukārt pilnībā zuduši ir iekrājumi piecu miljardu eiro vērtībā, aprēķinājusi aģentūra "Bloomberg".

Edgars Folks izstrādās grafisko dizainu 2017. gada plānotai sudraba kolekcijas monētai veltītai latviešu tautasdziesmām.
​
Latvijas Bankas slēgts iepirkums par tautasdziesmām veltītas eiro kolekcijas monētas dizaina izstrādi tika noslēgts ar 6 māksliniekiem: Edgars FOLKS, Anna HEINRIHSONE, Sandra KRASTIŅA, Dace LIELĀ, Henrihs VORKALS un Vija ZARIŅA. Katram dalībniekam bija jāiesniedz vismaz trīs monētas aversa un trīs monētas reversa dizaina priekšlikumi.

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis. Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).
​
Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Sākot ar šī gada aprīli Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 3. stāva ātrijā uzstādīts un apskatei pieejams Latvijas naudas zīmju dizaina ekspozīcijas “Naudas dizains. PIN kods” apgrozības naudas stends. Latvijas valsts simtgades jubilejas periodā tas multimediālā veidā iepazīstina ar nacionālās valūtas – latu – tapšanas un dizaina vēsturi. Plānots, ka stends LNB atradīsies vismaz turpmākos 5 gadus.

Latvijas Banka līdz 27. aprīlim rīko tradicionālo sabiedrības aptauju "Latvijas gada monēta 2016", kas ir gada notikums Latvijas monētu mākslā, portālu "Delfi" informēja centrālajā bankā. Nacionālā banka aicina ikvienu izteikt savu viedokli, kura no 2016. gadā izlaistajām kolekcijas monētām uzrunā ar māksliniecisko risinājumu, ir emocionāla, oriģināla un tematiski saistoša. Nobalsot par monētu iespējams šeit. Vai arī nobalsot, aizpildot anketu Latvijas Bankas ēkās K. Valdemāra ielā 2A un K. Valdemāra ielā 1B, Rīgā, kā arī Latvijas Bankas Liepājas filiālē Teātra ielā 3, Liepājā.

Pareizi aizpildītas anketas piedalīsies izlozē un 19 izlozes uzvarētāji saņems kādu no aptaujai nominētajām sudraba un zelta monētām. Aptaujas uzvarētājs tiks paziņots 25. maijā.

Jaunāka informācija Latvijas Banku mājas lapā liecina, kā kolekcijas monētu programma 2017. gadam ir papildinātā ar vel vienu monētu – Latviešu Pagaidu nacionālajai padomei veltīta kolekcijas monēta.

Latviešu Pagaidu Nacionālā padome (LPNP), vēlāk Latviešu Nacionālā padome (LNP), bija 1917. gada 29. novembrī Valkā dibināta latviešu partiju politiska organizācija. Savā pirmajā sesijā tā pieņēma deklarāciju par apvienotas un autonomas Latvijas izveidošanu Vidzemes, Kurzemes un Latgales latviešu apriņķos. Pēc 1918. gada janvāra LPNP iestājās par pilnībā neatkarīgu un demokrātisku Latvijas Republiku un no jūlija izdotajos dokumentos dēvējās par “topošās Latvijas augstāko valsts iestādi”. Tā darbojās līdz 1918. gada novembrim, kad tika nodibināta Tautas padome un Latvijas valsts. LNP Ārlietu nodaļas vadītāj Zigfrīds Anna Meierovics 1918. gada 23. oktobrī un atkārtoti, rakstiski, 11. novembrī saņēma de facto Latvijas patstāvības un LNP atzīšanu no Lielbritānijas ārlietu ministra Balfūra.