Latvijas porcelānam veltītas sudraba kolekcijas monētas paraugus kaltuvei jāizgatavo un tirāžas pirmo daļu (3000 eksemplāru) jāpiegādā ne vēlāk kā 12 nedēļu laikā pēc tehnisko un grafisko zīmējumu saņemšanas, neskaitot paraugu apstiprināšanai nepieciešamo laiku; katru nākamo tirāžas daļu (ne mazāk kā 500 eksemplāru) kaltuvei jā piegādā 6 nedēļu laikā pēc rakstiska pasūtījuma saņemšanas no Latvijas Bankas.

LATVIJAS PORCELĀNAM VELTĪTAS SUDRABA KOLEKCIJAS MONĒTAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA
​
Nominālvērtība: 5 euro
Dārgmetāla sastāvs: Ag. 925
Forma: apaļa
Izmērs: 38.61 mm (nokaltas monētas diametrs)
Svars: 18 – 23 g (precīzu svaru nosaka pēc vienošanās ar kaltuvi, apstiprinot monētas paraugus)
Josta: gluda
Kaluma kvalitāte: proof ar grafiskajam zīmējumam atbilstošu krāsu uzdruku monētas aversā un reversā
Tirāža: līdz 5 000 eksemplāru

Tukuma mākslas muzejā tiek atklāta izstāde "Ak, svētā Lestene!". Tajā aplūkojamas arī Latvijas Banku zelta un sudraba monētas, kas veltītas Lestenes baznīcas altārim (zelta jubilejas 1 lats "Ak, svēta Letene!") un Kurzemes barokam kopumā (sudraba ar apzeltītām detaļām kolekcijas 5 eiro monēta "Kurzemes baroks"). Abas monētas iespējams iegādāties arī kopēja komplekta "Kurzemes baroks".

Monēta "Kurzemes baroks" tautas balsojumā, kurā pidalījas gandrīz 17000 cilvēku, kļuvā par "Latvijas gada monētu 2014".

Izstādes „Ak, svētā Lestene!” kodolu veido Lestenes baznīcas iekārtas liktenis un cilvēki notikumos ap to.

​Lestenes baznīca un tās izcilā baroka kokgriezumu iekārta 20. gadsimtā daudz piedzīvojusi – kara laiku, ugunsgrēku, padomju varas attieksmi – noliegumu, vienaldzību, nevērību, pakļaušanu bojāejai.

Patiesība, to var izdarīt kopš pērnā gada decembra, bet es to esmu panījis tikai šobrīd. Latvijas Banku kolekcijas un piemiņas monētas noperkamas Latvijas Pasts filiālēs un internet vietnē. Pagaidam tur var nopirkt Latvijas Banka vel pieejamas monētas. Cenas Latvijas Pasta ir gandrīz līdzīgas numismātikas veikalu cenam.

Monētas var iegadāties arī pie Latvijas Banku sadarbības partneriem, kuru saraksts ir diezgan liels. Protams vienmēr parbaudiet arī sludinājumus (ss.lv), jo lielakoties tieši tur var iegādāties monētas pēc visizdevīgākas cenas. Laba vieta protams ir arī dažādu kolekcionāru sanākšanā, kurā notiek katra mēneša otrajā svētdienā 6. vidusskolā Rīgā.

Pērkot vai pārdodod monētas, vienmēr pārbaudiet vairākas vietas, jo cenas var būtiski atšķirties.
​
Nevajag aizmirst arī par Latvijas Banku kasēm Rīgā un Liepajā, jo tur joprojam ir pieejamas ļoti daudz dažāda gada izlaiduma monētas.

Pasaules naudas izstādē Berlīnē Latvijas Banka saņēma prestižā konkursa "The Coin of the Year" ("Pasaules gada monēta" ) balvu Baltijas ceļa 25 gadu jubilejai veltītajai monētai "Baltijas ceļš" nominācijā "Labākais mūsdienu notikumu atspoguļojums".

​Sudraba kolekcijas monētas "Baltijas ceļš", kura joprojām ir iegādājama Latvijas Bankas kasēs, grafisko dizainu veidojis Visvaldis Asaris, bet ģipša modeli – Ligita Franckeviča; tā kalta Nīderlandes Karaliskajā kaltuvē. Tirāža: 10 000 monētas.

Kaut arī ši monēta joprojam ir pieejama Latvijas Banka, kur tas cena ir 42.00 EUR, šobrīd izdevīgak monētu var iegādāties ss.lv un rns.lv (38.00 EUR).

Latvijas Banka izsludināja konkursu par "Ziemassvētku kaujām" veltītas sudraba kolekcijas monētas izgatavošanu un piegādi, no kura kļuva zināms kā monētu kopēja tirāža būs 5 000 vienības.

"Ziemassvētku kaujām" veltīto monētu dizaina mākslinieks ir Kristaps Ģelzis, kurš līdz šim ir veidojis sudraba jubilejas 1 Lats monētu "RTU" un jubilejas 1 Lats monētu "Rīgas Doms" dizainus.

ZIEMASSVĒTKU KAUJĀM VELTĪTAS SUDRABA KOLEKCIJAS MONĒTAS TEHNISKĀ SPECIFIKĀCIJA

​Nominālvērtība: 5 euro
Dārgmetāla sastāvs: Ag. 925
Forma: sešstūra
Izmērs: piemērots ievietošanai 38.61 mm diametra kapsulā
Svars: 27 - 30 g (precīzu svaru nosaka pēc vienošanās ar kaltuvi, apstiprinot monētas paraugu)
Josta: gluda
Kaluma kvalitāte: proof ar vienas krāsas uzdruku monētas aversā
Tirāža: līdz 5 000 eksemplāru 

"Ziemassvētku kaujas" jeb "Jelgavas operācija" (vācu avotos: Aa-Schlachten — 'Lielupes kaujas', krievu avotos: Митавская операция) bija liela, bet pavirši plānota Krievijas impērijas 12. armijas uzbrukuma operācija Pirmā pasaules kara laikā ar mērķi ieņemt Jelgavu, kas notika laikā no 1917. gada 5. janvāra līdz 11. janvārim (no 1916. gada 23. decembra līdz 29. decembrim pēc vecā stila — Jūlija kalendāra). Kaujas notika purvainā apvidū starp Babītes ezeru un Olaini, kuru dēvēja par Tīreļa purvu. Uzbrukumam Babītes ezera dienvidos norīkoja VI Sibīrijas strēlnieku korpusu ar abām latviešu strēlnieku brigādēm. Krievijas pusē kaujās piedalījās aptuveni 40 000 karavīru, bet Vācijas pusē ap 25 000 karavīru. Reizēm no Ziemassvētku kaujām tiek izdalītas "Janvāra kaujas" no 1917. gada 23. janvāra līdz 31. janvārim, kuru laikā Vācijas karaspēks ar daļējām sekmēm mēģināja atgūt zaudētās pozīcijas. 

"Ziemassvētku kaujam" veltīto monētu plānots izlaist 2016. gadā.  
Šogad Latvijas Banka kopuma plāno izlaist 7 kolekcijas monētas. ​

Pēc ilgstošas cīņas ar smagu slimību mūžībā aizgājis mākslinieks Ilmārs Blumbergs, informēja viņa tuvinieki.

​Ievērojot aizgājēja vēlēšanos, pēc kremācijas apbedīšana tiks veikta privāti, šaurākajā radinieku lokā. Radi un ģimene lūdz plašāku sabiedrību respektēt šo soli.

Ši bloga lasītājiem viņš ir labāk zināms kā monētu mākslinieks. Ilmārs Blumbergs veidojis grafisko dizainu vairākam Latvijas Banku kolekcijas monētam: Miglā asaro logs, Neatkarības deklarācija, Ūdens monēta, Dzīvības monēta, Ciparu monēta, Likteņa monēta un Melanholiskais valsis.

Pēdējā laika ziņas pat topošam Latvijas Banku monētam ir maz, tādēļ apskatīsim baumas. Šoreiz pieviersīsim uzmanību Latvijas 100 gadu jubilejai veltītas zelta kolekcijas monētu sērijai "Zelta sakta", kuru dizainu izstrāda Inguna Elere. Kā jau ir zināms, pirma no monētām "Zelta sakta I" tiks izlaista jau šogād un pēc izmēra tā būs vismazāka to topošas monētu sērijas (pavisam tiks izlaistas trīs monētas).

Baumās stāsta kā monētas tiks izpildītas dāžāda izmēra saktas forma. Nav zināms, vai monētu dizains būs līdzīgs īpāša dizaina 1 lats apgrozības monētai "Pusēssakta", kurā sakta ir tikai attēlota monētā. Vai piemērām, kas gan būtu ļoti forši, monētu vares izmantot kā īstu saktu, līdzīgi "Pieclatu saktai" kura kļuva ļoti polulāra pēc 1940. gadā, kad Latvija nokļuva krievu varā: