"Zelta sakta" - Latvijas 100 gadu jubilejai veltītas zelta kolekcijas monētu sērija.

Pēdējā laika ziņas pat topošam Latvijas Banku monētam ir maz, tādēļ apskatīsim baumas. Šoreiz pieviersīsim uzmanību Latvijas 100 gadu jubilejai veltītas zelta kolekcijas monētu sērijai "Zelta sakta", kuru dizainu izstrāda Inguna Elere. Kā jau ir zināms, pirma no monētām "Zelta sakta I" tiks izlaista jau šogād un pēc izmēra tā būs vismazāka to topošas monētu sērijas (pavisam tiks izlaistas trīs monētas).

Baumās stāsta kā monētas tiks izpildītas dāžāda izmēra saktas forma. Nav zināms, vai monētu dizains būs līdzīgs īpāša dizaina 1 lats apgrozības monētai "Pusēssakta", kurā sakta ir tikai attēlota monētā. Vai piemērām, kas gan būtu ļoti forši, monētu vares izmantot kā īstu saktu, līdzīgi "Pieclatu saktai" kura kļuva ļoti polulāra pēc 1940. gadā, kad Latvija nokļuva krievu varā:

"Pieclatu saktas". "Latvijas nauda",  Aleksandrs Platbārzdis

"Agrāk monētas bieži izmantotas kā rotas lietas, un šo greznošanās veidu dažas tautas paturējušas vēl tagad. Latviešiem šādas paražas nebija: ikdienā valkāja modernas rotas, bet tautas tērpiem bija savas īpatnējas rotas - saktas. 1940. gadā, kad Latvija nokļuva krievu varā, spontani un plaši lietošanas nāca rotas, darinātas no netkarības laika monētām. (Monētu rotas radās arī Igaunijā un Lietuvā, bet mazākos apmēros.) Ar šim rotām tauta demonstrēja savu nacionālo un patriotisko staju pret netkarības nolaupīšanu un okupantu uzspiesto iekļaušanos "brālīgo republiku saimē". Šim nolūkam izmantoja 1, 2 un 5 latu monētas, visvairāk pēdējas, jo tautu meitas attēls un uzraksts - Latvijas Republika - izcili atbilda mērķim, Šis t.s. "pieclatu saktas" darināja visādos veidos: ar tautiskiem ornamentiem rotāto apmali vai bez tās, ar izzāģētu tautu meitas profilu u.t.t. Arī 1, 2 un 5 Ls mugurpuses ar izzāģētu valsts ģerboni tika lietotas saktās, uzsverot valkātājas patriotismu.

Starp saktu izgatavotajiem un apmaļu komponētājiem bija arī vairāki mākslinieki - daiļamatnieki, kā J. Bētiņš, S. Bercs u.c. Monētu saktas ilgāku laiku bija ļoti populāras arī trimdā. Tās lielā skaita izgatavoja, piemēram Vācijā (vairāki daiļamatnieki) un Zviedrijā (zeltkalis A. Platbārzdis jun,). Vācijā (amerikāņu un angļu zonā) aiz monētu trūkuma 1946. gadā izgatavoja saktas vieglmetallā, immitējot simbolisku tautu meitas attēlu  Monētu saktas un nozīmes ar izzēģētiem Latvijas ģerboņiem valkāja ne tikai trimdinieki, bet arī citu tautu piederīgie, kuri tās bija ieguvuši kā dāvanu no bēgļiem. Vācu laikā pa daļai aiz patriotiskiem motīviem, pa daļai aiz dārgmetallu trūkuma no monētām izgatavoja apgroču pogas, pulksteņu ķēdes, aproces, papīra nāžus un karotes. Pēdējas sevišķi Zviedrijā kļūva populāras kā dāvanas krustbērniem.

No sudraba vai bronzas monētām izgatavotie priekšmeti tika arī apzeltīti, resp. apsudraboti. Monētu rotas pirka arī okupanti, kā krievi, tā arī vācieši, un tās lielā skaitā tika sūtītas uz Krieviju un Vāciju.

Nezinu, vai ir kāds krājējs, kas būtu speciālizējies monētu rotu kolekcionēšanā. Šie objekti ir vērti, lai tos krātu, jo tie ieņem īpatnēju vietu mūsū tautas vēstures dokumentēšanā." *"Latvijas nauda", Aleksandrs Platbārzdis

---

Reklāma