Ļoti skumja ziņa. Nedēļas nogalē 60 gadu vecumā mūžībā aizgājusi Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja Maruta Brūkle.

Kā aģentūru LETA informēja Latvijas Bankā, Brūkles pirmā nozīmīgā profesionālā mūža daļa saistīta ar Latvijas Nacionālo (Valsts) bibliotēku. Bruņa Rubesa pamanīta un novērtēta, Brūkle kopš pirmās darba dienas Latvijas Bankā 1995.gada aprīlī līdzorganizēja Monētu sižetiskās komitejas darbu, kopā ar kolēģiem un Latvijas kultūras dižgariem izstrādājot monētu programmas, dizaina risinājumus, meklējot piemērotas kaltuves un domājot, kā Latvijas naudu veidot tādu, lai tā būtu mīļa, skaista, gudra pašiem Latvijā un vēstījoša pasaulei.

Brūkle bijusi vienīgā Latvijas Bankas Monētu daļas vadītāja, kopš tā tika izveidota 1995.gada beigās.

Pivienojos Latvijas Bankai un arī izsako visdziļāko līdzjūtību Brūkles piederīgajiem.

Latvijas Banku mājas lapā paradījas jauna informācija par topošo inovatīvas kolekcijas monētu "Zeme". No atklāta konkursa nolikuma par monētas izsrtrādi un piegadi, ķluva zināms, kā monēta tiks izgatavota no dažādam detālam, viena no kurām (monētas videjais gredzens) tiks izstrādats no augstas izturības caurspīdīga keramiska materiāla "Perlukor" no kompānijas CeramTec.

​Šis inovatīvs materials, kurš pirmo reizi tika prezentēts IDEX militāra izstādē 2013. gadā, var iztūret temperatūru līdz 1600 C grādiem, ir stabīls pret ķīmiskam vielām un iztur apstoķļos līdzīgos meteorīta triecienam. Ar monētam vienmēr ir problēma, kā tas ir viegli saskrāpēt, jo it īpāši kolekcijas monētas, ir veidotas no salīdzinoši mīkstiem materiāliem. Interesanti cik iztūrīga būs no "perlukor" taisīta monēta? =)

Savukārt monētas ārējais gredzens un centralais disks būs no PROOF kaluma sudraba (Ag 925) ar CMYK uzdruku monētas aversā un reversā. ​

Latvijas Banka izsludina konkursu uz brīvo monētu daļas vadītāja amata vietu kases un naudas apgrozības pārvaldē. Šis cilvēks izstrādā un īsteno monētu izlaides programmu un pārdošanas plānu, kā arī piedalas Monētu dizaina komisijas darbā.

​Šobrīd Monētu daļas vadītāja amatu Latvijas Bankā ieņēm Maruta Brūkle.

Dzejnieka Eduarda Veidenbauma daiļradei veltītas eiro kolekcijas monētas grafisko dizainu veidos mākslinieks Arvīds Priedīte, liecina Latvijas Bankas publicētā informācija. Līdz šim Priedītis jau veidojis vienu no Latvijas kolekcijas eiro monētam - 2014. gadā izlaisto sudraba "Gadskārtu monētu". Viņš ir autors arī vairākam Latvijas latu jubilejas monētam, tajā skaitā tādām populāram monētam kā Ledlauzis "Krišjānis Valdemārs", Barons Minhauzens un Laimes monēta.

Priedīša piedāvājums atzīts par piemērotāko vairāku mākslinieku konkursā, kurā tika meklēta radošā ideja monētas dizainam. Konkurssā savus dizaina variantus piedāvaja pieci mākslinieki: Aigars OZOLIŅŠ, Arvīds PRIEDĪTE, Guntars SIETIŅŠ, Māris SUBAČS un Vija ZARIŅA.
​
Veidenbauma daiļradei veltītu kolekcijas monētu Latvijas Banka plāno izdot nākamgad, kad apritēs 150 gadi kopš Veidenbauma dzimšanas. Veidenbaums pasaulē nāca 1867.gadā, bet mūžībā aizgāja jau 1892.gadā.

2014. gadā beigās Latvijas Banka izsludināja atklātu inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursu, kurā pirmo vietu ieguva Marča Kalniņa dizains ar devīzi Z134M, veltīts mūsu planētai - Zemei. Kaut arī konkursam piedāvātajs monētu dizains ir ļoti specifisks, Latvijas Banka apstiprināja, kā galējais inovatīvas kolekcijas monētu variants ir balstīts uz Mārča Kalniņa piedāvājuma. 

Kā šodien ķluva zināms, Latvijas Banka izsludināja atklato konkursu par inovatīvas kolekcijas monētas izgatavošanu. Pagaidam es vel neeatradu konkursa nolikumu, kurā ir atrodama monētas tehniska specifikācija. Tādēļ pievienoju monētas dizaina aprakstu un attēlu no dizainparauga apraksta inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursām:

​Monētu veido ārēja sudraba josla, kurai aversa pusē iegravēti uzraksti "5 euro" un "2016". Tā apjož caurspīdīgu keramisku materiālu ar augstu izturības pakāpi. Monētas pašā centrā iestrādāts sudraba cilindrs ar zemeslodes attēlu no divām pretējām pusēm. Pa monētas ārmalu iegravēts uzraksts "Latvijas Republika".

Zvaigzne ABC konkurss:

"Putnu balsis mūs pavada ikdienā – pat pilsētnieki pēc dziesmas pazīs vismaz kaijas, vārnas un lakstīgalas. Taču Latvijā ligzdo vairāki simti putnu sugu, gan tik lieli un zīmīgi kā gulbji un ērgļi, gan tik mazi un šķietami necili kā paceplītis un cielaviņa. Zīlītes, mežapīles, cekuldūkuri un griezes, stārķi un vistu vanagi, irbes un vālodzes – bet cik daudz mēs par viņiem zinām?

Pārbaudiet savas zināšanas par Latvijas putniem un laimējiet lieliskas dāvanas! Balvu fondā 2 krāšņi albumi  “Putnu dziesmas” , monēta "Rīgas Zooloģiskais dārzs" un apgrozības monētu komplekts "Stārķis". Paldies Latvijas Bankai par sadarbību un konkursa balvām! Konkurss norit līdz 29. maijam.

Konkursa jautājumi

13. maijā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) 4. stāva ātrijā tika atklāta izstāde "Lati". Tā veidota kā veltījums atjaunotās Latvijas valsts latu papīra banknošu grafikas dizainam. Izstādes autori – Imants Žodžiks un Valdis Ošiņš. Tā apskatāma līdz 14. jūlijam. Ieeja bez maksas.
​
"Latvijas lati arvien paliks valsts vēsturē kā ekonomiska un laika zīme, kā simbols, nācijas lepnuma un kultūrvēsturisko vērtību manifestācija. Atjaunotās Latvijas valsts latu papīra banknošu grafikas dizains aizsākās ar Latvijas Kultūras fonda 1989. gada pausto iniciatīvu par jaunas naudas izveidi un tai sekojošu konkursu par latu vizuālo tēlu. Izstādē novērtēta arī valdības izveidotās Latvijas naudas sižetiskā un mākslinieciskā veidola izvērtēšanas komisijas uzticība māksliniekam V. Ošiņam un arhitektam I. Žodžikam un viņu tolaik tik inovatīvajam datordizaina piedāvājumam, kas radīja pozitīvu tehnoloģisku apvērsumu slavenajā vācuvērtspapīru drukas uzņēmumā "Giesecke & Devrient". Uzdrīkstēšanās rezultāts bija mākslinieciski augstvērtīgas, starptautiski novērtētas, tehniski nevainojamas un sižetiski piesātinātas latu banknotes, kuras tika laists apgrozībā 1993. gada februārī un lietotas divas desmitgades.