Latvijas 2 eiro piemiņas monēta ar stārķa attēlu tiks izlaista 1. decembrī

Latvijas Banka rīt, 2015. gada 1. decembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijas Republikā un citās eiro zonas dalībvalstīs.
​
Eiro piemiņas monētā pārdzimis mākslinieces Olgas Šilovas veidotais ligzdu vijošā stārķa tēls, ar kuru Latvijas Banka savulaik uzsāka īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētu sēriju. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.

Saskaņā ar Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētāja Viestura Ķerus sniegto informāciju pašlaik Latvijā ligzdo ap 14 tūkstoši balto stārķu pāru un 180–240 melno stārķu pāru.
​
​«Vai tas būtu baltais stārķis Latvijas laukos, vai melnais stārķis mežos, Latvijas iedzīvotājiem rūp šo putnu liktenis, un iedzīvotājus, kam rūp putni, jau 30 gadu apvieno Latvijas Ornitoloģijas biedrība. Šajā laikā balto stārķu skaits audzis, bet melno stārķu skaits – dramatiski sarucis. Gan stārķus, gan citus putnus nereti apdraud nepārdomāta dzīšanās pēc naudas, bet arī dabas aizsardzība bez naudas mūsdienās nav iespējama. Tāpēc esam priecīgi, ka Latvijas Banka izdod šo monētu, kas varēs kalpot kā simbolisks atgādinājums – mūsu labklājībai izšķiroša būs māka pelnīt naudu, saglabājot Latvijas dabas vērtības,» norāda Viesturs Ķerus.

Diametrs: 25.75 mm, biezums: 2.20 mm, svars: 8.50 g
Forma: apaļa; krāsa: ārējā daļa – sudraba, iekšējā daļa – zelta
Sastāvs: ārējā daļa – vara un niķeļa sakausējums; iekšējā daļa – trīs slāņi: niķeļa un misiņa sakausējums, niķelis, niķeļa un misiņa sakausējums
Kalta 2015. g. UAB Lietuvos monetu kalykla (Lietuva)
Mākslinieki: kopējā puse – Luks Luikss (Luc Luycx), nacionālā puse – Olga Šilova

Monētas kopējā puse
Attēlota Eiropas ģeogrāfiskā karte, skaitlis "2" un uzraksts EURO.

Monētas nacionālā puse
Attēlots stārķis, kas veido ligzdu.
​
Monētas josta
Uzraksts DIEVS SVĒTĪ LATVIJU, vārdi atdalīti ar zvaigznēm; smalks rievojums.

Latvijas lauku ainavu no aprīļa vidus līdz augusta beigām rotā pilnas balto stārķu (Ciconia ciconia) ligzdas, un esam pieraduši dzirdēt raksturīgo knābja klabināšanu un vērot slaikos stāvus dīķu un upju malās. Savukārt melnie stārķi (Ciconia nigra) jeb gandri ieguvuši retas sugas statusu un reizēm sastopami vecu mežu masīvos ūdens vai mitru vietu tuvumā. Lielākā daļa balto un melno stārķu populācijas ligzdo Eiropā un nav pietiekami aizsargāta, tāpēc šīs sugas ir starp tām, kam ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu noteikta prasība īstenot īpašus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu to izdzīvošanu un vairošanos. Melnais stārķis ir viena no Eiropas dabas aizsardzības karogsugām, un pirms 10 gadiem Latvijā tika pieņemts melnā stārķa aizsardzības pasākumu plāns. 2014. un 2015. gadā visās Eiropas valstīs veiktajā 7. Starptautiskajā balto stārķu ligzdu uzskaitē, tāpat kā visās iepriekšējās kopš 1934. gada, piedalījusies arī Latvija. Tā lepojas, ka tiek saukta par svēteļu zemi, kurā sauli ierauga gandrīz 5% pasaules balto stārķu mazuļu. Tāpēc, atzīmējot Latvijas Ornitoloģijas biedrības 30 gadu jubileju, apgrozībā laista 2 eiro piemiņas monēta ar stārķa attēlu.

---

Avots: Latvijas Banka